Līdz ar jaunā mācību gada sākumu tūkstošiem Latvijas profesionālo vidusskolu, koledžu un augstskolu studentu jau tuvākajā laikā sāks meklēt sev piemērotākās un interesantākās prakses vietas. Tā ir unikāla iespēja ne tikai topošajiem nozares speciālistiem, jo ļauj tuvplānā iepazīties ar reālo darba procesu, bet arī nozīmīgs ieguldījums prakses devēja nākotnes attīstībā. Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LAĶĪFA) biedri par to ir pārliecinājušies arī savā ikdienā. Pasaules biznesa vidē tiek minēti vismaz četri ieguvumi, ko uzņēmumam sniedz prakses nodrošināšana topošajiem nozares profesionāļiem. Pirmkārt, jau prakses laikā esošie darbinieki var apmācīt praktikantu tieši tajās jomās, kādas ir vajadzīgas konkrētajam uzņēmumam. Tas nozīmē, ka pēc prakses laika beigām darba devējam ir iespēja algot cilvēku, kuram jau ir visas nepieciešamās zināšanas. Viens no daudzajiem piemēriem ķīmijas un farmācijas nozarē Latvijā ir Dobeles stikla pakešu hermētiķu ražotājs “Tenachem”, kas prakses laikā jauniešiem cenšas iemācīt to, ko ikdienā dara viņu speciālisti, iepazīstinot arī ar dažādām metodēm un procesiem, kā arī, protams, ļaujot strādāt arī praktiski, lai labāk izprastu darba specifiku. Daļa kādreizējo praktikantu tagad ir kļuvuši ne tikai par “Tenachem”, bet arī “Rīgas laku un krāsu rūpnīcas”, “Olainfarm” un citu mūsu valsts ķīmijas un farmācijas uzņēmumu darbiniekiem. Savukārt, lai motivētu talantīgos jauniešus saistīt savu nākotni ar ķīmiju un farmācijas jomu, nozares uzņēmumi īsteno virkni dažādu aktivitāšu, piemēram, 2016. gadā AS “Grindeks” turpināja sadarbību ar nodibinājumu “Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības fonds”, nodrošinot arī četras apmaksātas prakses uz sešiem mēnešiem. Savu ieguldījumu talantīgāko farmācijas nozares jauno speciālistu atbalstīšanā sniedz arī AS “Olainfarm”. Uzņēmuma “Izcilības stipendija” dibināta 2011. gadā. Tā ietver četras Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes piektā kursa studentu stipendijas un praktizēšanās iespējas AS “Olainfarm”. Stipendijas mērķis ir finansiāli atbalstīt sekmīgākos un talantīgākos studentus, kā arī dot iespēju jau studiju laikā iepazīties ar karjeras iespējām pēc universitātes absolvēšanas. Tās apmērs ir 150 eiro mēnesī visu mācību gadu. Otrkārt, palīdzot topošajiem praktikantiem iegūt praksē balstītas zināšanas, uzņēmums veicina kvalificētu darbinieku skaitu nozarei kopumā, tādējādi investējot tās konkurētspējas celšanā. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā, ka Latvijā ķīmijas un farmācijas nozare strauji attīstās un tuvākajā nākotnē tai būs nepieciešams vismaz 1000 jaunu profesionāļu. Lai pēc pāris gadiem nesaskartos ar speciālistu trūkumu, jau tagad ir jāveicina profesionālās izglītības apgūšana jauniešu vidū. Valstiskā līmenī ir jāmaina jauniešu uzskats par profesionālo izglītību, jo pašlaik tā nepelnīti tiek uzskatīta par mazāk prestižu, lai gan patiesībā tā ir iespēja iegūt praksē balstītas iemaņas, iziet praksi pie kāda no vadošajiem darba devējiem ķīmijas nozarē un vēlāk tur arī turpināt strādāt. Kamēr citi vienaudži vēl tikai sāk studijas, jaunietis, kurš apguvis profesionālo izglītību, jau var veidot karjeru stabilā uzņēmumā un saņemt labu atalgojumu. Ieguvēji ir ne tikai jaunie speciālisti, bet arī uzņēmēji. Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pētījumu par prakšu pieejamību un kvalitāti mūsu valstī, atkarībā no ķīmijas uzņēmuma lieluma, vidēji tajā praktizējas no viena līdz 20 cilvēkiem gadā. Kā rāda pētījuma rezultāti, prakses laikā jaunie speciālisti līdz pat 75% no pavadītā laika veic kvalificētu darbu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma ieguvumi no viena praktikanta var būt pat vairāki simti eiro mēnesī. Treškārt, topošo speciālistu prasmes un skatījums uz uzņēmuma pašreizējo darbu var radīt progresīvas inovācijas vai efektivizēt darba procesus. Saskaņā ar Lielbritānijas Absolventu darba meklētāju asociācijas pētījumu, pievienotā vērtība no mācību iestāžu absolventiem jeb jaunajiem speciālistiem karalistes kopējai ekonomikai ir mērāma vairāk nekā viena miljarda britu sterliņu mārciņu apmērā. Ceturtkārt, praktikanti ir ieinteresēti palikt uzņēmumā pēc prakses laika beigām, un lielākā daļa no viņiem vēlas mērķtiecīgi kāpt pa karjeras kāpnēm. Šādi jaunie speciālisti ir ļoti motivēti iegūt jaunas zināšanas un prasmes maksimāli īsā laikā, kas padara viņus par ļoti vērtīgiem darbiniekiem. Savukārt to, ka Latvijas uzņēmumi ir ieinteresēti algot jaunos speciālistus, apliecina 2015. gadā veiktais Latvijas Universitātes Karjeras centra pētījums par studentu pieredzi prakses vai darba atrašanā. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem puse no respondentiem pēdējo darba vai prakses vietu bija atraduši ļoti ātri – mēneša laikā. Teju ceturtajai daļai jeb 24% tas izdevās viena līdz triju mēnešu laikā. Ilglaicīgo darba meklētāju, kuri darba vai prakses meklējumos bija vairāk nekā gadu, bija salīdzinoši maz – tikai 3,1%.

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu atkal aktualizējas jautājums par to, ka mūsu valstī pārāk maz jauniešu apgūst eksaktās zinātnes. Tas nozīmē, ka nākotnē darba devējiem būs arvien grūtāk atrast talantīgus darbiniekus. Tā ir nopietna problēma, jo var kavēt uzņēmuma attīstību ilgtermiņā. Lai šo situāciju mainītu, ir iespējami dažādi risinājumi. Viens no tiem - veicināt un popularizēt profesionālās izglītības apgūšanu. Profesionālā izglītība bieži tiek uzskatīta par mazāk prestižu, bet patiesībā jauniešiem tā ir iespēja iegūt praksē balstītas iemaņas, iziet praksi pie kāda no vadošajiem darba devējiem ķīmijas nozarē un vēlāk tur arī turpināt strādāt. Kamēr citi vienaudži vēl tikai sāk studijas, jaunietis, kurš apguvis profesionālo izglītību, jau var veidot karjeru stabilā uzņēmumā un saņemt labu atalgojumu. Viena no mācību iestādēm, kurā pamatskolas un vidusskolas beidzēji var apgūt profesionālo izglītību, ir Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža (OMTK). Pieredze rāda, ka OMTK absolventi pēc koledžas pabeigšanas strādā tādos uzņēmumos kā “Grindeks”, “Olainfarm”, “Aldaris”, “Tenax”, “Rīgas piensaimnieks”, “Latvijas Organiskās sintēzes institūts”, “Laima” un citi. Tas pierāda, ka profesionālā izglītība ir konkurētspējīga un var nodrošināt veiksmīgu karjeru nākotnei. Lai sekmētu jauniešiem labākas prakses iespējas ķīmijas nozarē, kopš 2015.ggada februāra Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu īsteno “Erasmus+” stratēģiskās partnerības projektu “Kvalitatīva prakse darba tirgum”. Tā ietvaros tika īstenots pilotprojekts ķīmijas nozarē, kura mērķis ir sekmēt kvalitatīvu prakšu ieviešanu mācību procesā. Projekta ietvaros veiktais pētījums parāda, ka šogad ir palielinājies to uzņēmumu īpatsvars, kuri būtu ieinteresēti nodrošināt prakses vietas tuvākajā nākotnē. Salīdzinoši 2014. gadā tādi bija 33%, bet 2017. gadā - jau 39%. Tā ir pozitīva tendence, kas apliecina, ka darba devēji arvien vairāk ir ieinteresēti nodrošināt praksi jauniešiem, tādējādi sniedzot ieguldījumu viņu izglītošanā. Ieguvēji ir arī darba devēji, jo prakse sniedz viņiem iespēju ieraudzīt potenciālo talantu. Pateicoties labas prakses iespējām un kvalitatīvai izglītībai, jaunieši daudz ātrāk var uzsākt darba attiecības un strādāt vadošos uzņēmumos, nodrošinot sev labas karjeras izaugsmes iespējas. Savukārt darba devējs iegūst motivētu un talantīgu darbinieku, kurš prakses laikā ir apguvis darbam nepieciešamās iemaņas un ir gatavs sākt pilnas slodzes darbu ar visām tam vajadzīgajām zināšanām. „Erasmus+” stratēģiskās partnerības projektu “VET for Employment” īsteno Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju un Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu, un vēl deviņiem gan nacionāliem, gan starptautiskajiem sadarbības partneriem.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) noslēdzis līgumu ar AS «Grindeks» fondu „Zinātnes un izglītības atbalstam” par Latvijas skolēnu ķīmijas komandas dalību starptautiskajā olimpiādē. Šogad olimpiādē norisināsies Azerbaidžānas galvaspilsētā Bakū. Jau vairākus gadus «Grindeks» sekmīgi sadarbojas ar LR Izglītības un zinātnes ministriju – ar «Grindeks» fonda „Zinātnes un izglītības atbalstam” palīdzību ķīmijas labākie vidusskolēni jau vairākus gadus piedalās starptautiskās ķīmijas olimpiādēs. Šie jauniešu sniegums nes Latvijas vārdu plaši pasaulē un ir mūsu valsts lepnums! 2014. gadā ķīmijas starptautiskā olimpiāde notika Vjetnamā, un jāsaka, ka jauniešu sniegums olimpiādē bija lielisks – 2 bronzas medaļas un 2 atzinības. 1.septembrī, Zinību dienā Rīgā, svinīgajā pasākumā, kurā piedalījās arī LR valsts prezidents Andris Bērziņš un Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, tika godināti olimpiāžu dalībnieki un viņu pedagogi.