Populārzinātniskā raksta saturs: neilona kā pirmās sintētiskās šķiedras atklāšana un ražošana. Neilona priekšrocības un tā nosaukuma veidošanās.

Populārzinātniskā raksta saturs: naftas un dabasgāzes veidošanās skaidrojums, vietas, kur mūsdienās ir piemēroti apstākļi, lai varētu sākt veidoties nafta.

Populārzinātniskā raksta saturs: īss raksts par naftas un dabasgāzes izcelsmi un veidošanos.

Populārzinātniskā raksta saturs: metāna ledus, tā milzīgās rezerves okeāna gultnē un tehnoloģijas tā iegūšanai.

Populārzinātniskais raksts “Ūdens Latvijā, tā kvalitāte, iegūšana un izmantošana.”

Populārzinātniskā rakstā dota informācija, kādi materiāli atrodas ūdens filtros un to darbības principiem.

Tehnoloģija, kurā ar blenderim līdzīgu ierīci tiek ražots grafēns.

Populārzinātniskā raksta saturs: oglekļa alotropija; grafēna iegūšana, īpašības, izmantošanas iespējas nākotnē. Latvijas zinātnieku ieguldījums grafēna izpētē.

Dažādi jauni materiāli ar unikālām īpašībām, kuru pamatā ir elements ogleklis.

Populārzinātniskā raksta saturs: derīgo izrakteņu, pārsvarā metāla rūdu, nelegālā un bīstamā iegūšana, lai nodrošinātu rietumvalstu augsto dzīves līmeni.

Populārzinātniskā raksta saturs: dažādi derīgie izrakteņi, tajā skaitā metāli, kas atrodas zem Grenlandes ledus kārtas. Izaicinājumi un draudi šo derīgo izrakteņu iegūšanai.

Ķīmiskie ieroči, to iedarbība, izmantošanas sekas, aizliegumi un iznīcināšanas paņēmieni.

Nanotehnoloģijas, to izmantošana medicīnā ļaundabīgu audzēju ārstēšanā.

Populārzinātniskā raksta saturs: īss apraksts par to, kas ir minerālis, kādas ir prasības, lai vielu varētu saukt par minerālu.

Enerģijas iegūšana, izmantojot kodolsintēzes reakciju, kas atdarina uz Saules notiekošo reakciju. Kodolsintēzes priekšrocības un realizēšanas grūtības.

Īss raksts par nanodaļiņām, to izmantošanas iespējām un darbības mehānismiem.

Populārzinātniskā raksta saturs: Vācijas piemērs enerģētikas revolūcijā, kuras mērķis ir atomreaktoru un fosilās degvielas aizstāšana.

Elektromobiļi, to darbības mehānismi, priekšrocības un trūkumi. Ieskats elektromobiļu izmantošanā dažādās valstīs. Elektromobiļi un apkārtējā vide.

Populārzinātniskā raksta saturs: Latvijas zinātnieku pētījumi bezatlikuma tehnoloģiju radīšanā saistībā ar biodegvielas iegūšanu.

Latvijas zinātnieku pētījumi par notekūdeņos esošā fosfora un slāpekļa savākšana, izmantojot keramikas granulas.

Elektroatkritumi. Elektrisko ierīču pieaugums un to veidoto atkritumu pieaugums. Šādu atkritumu ķīmiskais sastāvs, to pārstrādes iespējas. Likumdošana saistībā ar elektroatkritumiem.

Farmācijas rūpniecība, nelegālo medikamentu un medikamentu atdarinājumu bizness.

Dažādu stikla pārklājumu veidošana, lai piešķirtu tam jaunas īpašības. Latvijas zinātnieku ieguldījums šajos pētījumos.

Latvijas zinātnieku ieguldījums bezatlikuma tehnoloģijas attīstībā biodīzeļa ražošanā.

Oglekļa nanocaurulīšu izmantošana polimēru kompozītmateriālu izgatavošanā. Latvijas zinātnieku ieguldījums šajos pētījumos.

Latvijas ķīmiķu un fiziķu atklājumi jaunu organisko stiklu iegūšanā un izmantošanā.

Brazīlijas lauksaimniecībā izmantotās tehnoloģijas. Auglīgā Brazīlijas zeme dāvā lauksaimniekiem četras ražas gadā un baro arī mūs, eiropiešus. Ko dabai, dzīvniekiem un cilvēkiem maksā Brazīlijas lauksaimniecības uzplaukums.

Populārzinātniskā raksta saturs: jaunākie atklājumi un tehnoloģiskie risinājumi, kā ražot degvielu, kas būtu līdzīga no naftas produktiem iegūtajai.

Populārzinātniskā raksta saturs: Latvijas zinātnieku pētījumi par biobutanola iegūšanu no augu valsts atkritumiem un tā izmantošanu degvielā.

Populārzinātniskā raksta saturs: dzenoties pēc pēdējām degvielas rezervēm, naftas kompānijas ielaužas polārajos reģionos: tehniska uzdrošināšanās ar neprognozējamu apdraudējumu dabai.

Populārzinātniskā raksta saturs: zelta ceļš no tā dabai un cilvēkiem bīstamās iegūšanas Dienvidamerikā, uzpirkšanas, pārvešanas uz Rietumvalstīm līdz attīrīšanai un priekšmetu izgatavošanai.

Populārzinātniskā raksta saturs: tērauda kā dzelzs sakausējuma iegūšanas paņēmiena atklāšana un tā ietekme uz ražošanu.

Populārzinātniskā raksta saturs: Atakamas tuksnesī apslēptie derīgie izrakteņi varš un zelts. Kā to nepārdomāta iegūšana iznīcinājusi piekļuvi dzeramajam ūdenim. Derīgo izrakteņu iegūšanas sekas uz apkārtējo vidi.

Īss raksts par elektrolīzes procesa izmantošanu ūdens dezinficēšanai.

Populārzinātniskajā rakstā skaidrota skābā oksīda – oglekļa(IV) oksīda šķīšana pasaules okeānā, kas izraisa tā paskābināšanos. Raksturotas tehnoloģijas šī procesa novēršanai.

Pārvietojamās kodolelektrostacijas izveide Arktikā, tās tehnoloģijas un izmantošanas bīstamība.

Populārzinātniskā raksta saturs: raksts par pasaules dārgākajiem ķīmiskajiem elementiem, tajā skaitā radioaktīvajiem elementiem.

Eksperimentā tiek veikta L-asparagīnskābes attīrīšana no mehāniskajiem piemaisījumiem, pārkristalizējot to no ūdens.  Skolēni apgūst kristalizācijas teorētisko pamatojumu. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu ķīmijā pamatskolā vai dabaszinībās vidusskolā.

Apgūst šķidru vielu maisījuma sadalīšanas prasmes, veicot destilēsanu. Eksperimentā sadala pentāna un heptāna maisījumu.

Eksperiments attēlo divu nemetālu – broma un fosfora savstarpēju eksotermisku, ķīmisku reakciju.

Mākslīgā zīda sintēzes eksperiments ļauj apgūt gan pārejas metālu komplekso savienojumu uzbūvi, gan celulozes fizikāli-ķīmiskās īpašības. Eksperimentu veic gan kā demonstrējumu, gan kā laboratorijas darbu.

Demonstrējot eksperimentu, skolēniem var veidot izpratni par sēra reaģētspēju ar spēcīgiem oksidētājiem, kā arī oksidēšanās-reducēšanās procesiem, kuri norit ne tikai šķīduma vidē, bet arī vielām esot sausā vidē.

Skolēni mācās sintēzēt nestabilus neorganiskus savienojumus. Veido priekšstatu par neorganisko savienojumu sintēzi, un to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.

Eksperimentā tiek karsēts etanolu saturošs alkoholiskajs dzēriens, un novērota tvaiku degšana. Eksperimentā tiek noskaidrots, ka etanols ir viegli uzliesmojošs šķidrums un ka alkoholiskie dzērieni  satur etilspirtu.

Šo eksperimentu var izmantot kā demonstrējumu, vai arī to veikt skolēni pētnieciskajā laboratorijas darbā.

Ūdeni no krāsvielām ir iespējams attīrīt ar to, kas pieejams mājas aptieciņā. Aktivēto ogli var izmantot ūdens attīrīšanai no krāsainām izšķīdušām vielām.

Eksperimenta mērķis ir radīt burbuļojošu vannas bumbu, izmantojot zināšanas par vienkāršu ķīmisko pārvērtību dzeramai sodai reaģējot ar citronskābi. Eksperimentu var veikt gan mājas apstākļos, gan ķīmijas kabinetā.

Jēdziens «cyan» ir cēlies no grieķu vārda, kas tulkojumā nozīmē «zils». 1842. gadā angļu zinātnieks un astronoms sers Džons Heršels izgudro cianotipijas procesu. Līdz pat 20. gadsimta vidum cianotipiju līdztekus citiem līdzīgiem reprogrāfijas procesiem arhitekti un inženieri izmantoja uz pauspapīra zīmētu rasējumu pavairošanai, kā arī botāniķi fotogrammu izgatavošanai. Eksperimentā skolēni paši var izgatavot apdrukas krāsu un veikt apdruku zilā krāsā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeltenā krāsviela. Darbs var tikt izmantots kā laboratorijas darbs vidusskolā. 

Eksperimenta laikā tiek iegūta dzeltenā krāsviela. Eksperimentu var izmantots kā laboratorijas darbu vidusskolā. 

Eksperimneta laikā tiek sintezēta tumši zilā neorganiskā krāsviela. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Tumši zilas neorganiskas krāsvielas sintēze.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī mazšķīstošs cinka sulfāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī nešķīstošs vara hidroksīds. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Metodes pamatprincips
Kristalizācija ir vielu attīrīšanas pamatmetode, kuru laboratorijā izmanto visbiežāk. Tās pamatā ir vielu šķīdības palielināšanās, kas parasti novērojama, paaugstinot temperatūru. Lai vielu pārkristalizētu, no tās pagatavo karstu, piesātinātu šķīdumu. Tam atdziestot, vielas šķīdība samazinās, un viela kristalizējas, bet piemaisījumi paliek šķīdumā.

Darba uzdevums
1. Attīrīt benzoskābi, pārkristalizējot to no ūdens šķīduma, un pārbaudīt vielas kvalitāti
2. Uzrakstīt benzoskābes iegūšanas metodesun tās pamatot ar ķīmiskiem reakcijas vienādojumiem
3. Paskaidrot, kāpēc benzoskābi var viegli pārkristalizēt no polāra šķīdinātāja (ūdens, etanola), bet ne no nepolāra šķīdinātāja (heksāna)
4. Noteikt iegūtās vielas kušanas temperatūru
5. Uzrakstīt secinājumus

Eksperimenta laikā tiek sintezēts kālija trijodoplumbāta(II) dihidrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts K[CrO₃Cl]. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts litija sulfāta monohidrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts nešķīstošais bārija karbonāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts šķīstošais bārija nitrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeramā soda. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta nolūks ir izpētīt metālu un nemetālu savstarpējās reakcijas, kur magnija degšanas reakcija rodas nitrīds.

Bora(III) oksīdam piemīt spēja paaugstinātā temperatūrā, šķidrā stāvoklī, savienoties ar metāliem. Kā rezultātā veidojas caurspīdīgi, stiklveida savienojumi. Dažu metālu oksīdi piešķir šiem savienojumiem nokrāsu, kas raksturīga attiecīgā metāla jonam.

Paraugu žāvē žāvēšanas skapī noteiktā temperatūrā, līdz tā masa vairs nemainās, t.i., līdz konstantai masai. Mitrumu (ūdens masu) nosaka, aprēķinot svērumu starpību pirms un pēc žāvēšanas. Darba uzdevums ir noteikt mitruma saturu [ūdens masas daļu], % paraugā.

Eksperimentā laikā tiek sintezēts svina jodīds jeb alķīmiķu zelts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperiments modelē notekūdeņu attīrīšanu no mehāniskiem piemaisījumiem (smilšu filtrs) un parāda aktīvās ogles absorbējošās īpašības.

Eksperimenta mērķis: novērot silīcija iegūšanu un pierakstīt ķīmiskās reakcijas ar novērojumiem un ķīmisko reakciju vienādojumiem un oksidēšanās-reducēšanās vienādojumiem.

Eksperimenta mērķis: veikt polistirola sintēzi un attīrīšanu.

Eksperimenta mērķis: secināt par dažadu metālu karbonātu termisko sadalīšanos un reakcijas produktiem.

Eksperimenta mērķis: pagatavot, iepakot un noformēt mitrinošu roku krēmu.

Krēms sastāv no 4-5 daļām jeb fāzēm:

A daļa– ūdens fāze; Jo lielāks šīs fāzes % apjoms, jo mitrinošāks un “vieglāks” (ne tik taukains) ir krēms.

B daļa– eļļu fāze; Piešķir krēmam visas galvenās īpašības. Raksturo to, kādam mērķim krēms tiek paredzēts.

C daļa– emulgatoru fāze; Nodrošina A+B daļu apvienošanos, saglabā krēma konsistenci.

D daļa– konservanti; Tos pievieno, lai krēms ilgāk uzglabātos (šo daļu izlaižot, krēmu vislabāk uzglabāt vēsā vietā, ne ilgāk par 3-6 mēnešiem).

E daļa– piedevas; Tās pievieno tad, kad krēms jau atdzisis (krāsu, smaržu un papildus vitamīnu piedevas).

Eksperimenta nolūks ir iegūt šķērssaistītu polimēru – slaimu.

Eksperimenta mērķis: secināt par sakausējumu rašanās procesu; secināt par metālu un sakausējumu atšķirīgajām īpašībām.

Eksperimentu veic kā laboratorijas darbu. Eksperiments paredzēts vidusskolēniem. Darba mērķis: novērot ūdens attīrīšanas norisi.

Eksperimentā tiek iegūts nešķīstošais bārija sulfāts, lai noteiku sūlfātjonus mazgāšanas līdzeklī. Eksperimentu var veikt vidusskolā kā laboratorijas darbu.

Eksperimenta gaitā noskaidro optimālo temperatūru spirta rūgšanas procesam.