Demonstrējuma mērķis ir pierādīt, ka ūdenim piemīt liela siltumietilpība. Ar šķiltavu gāzi aizdedzinātas putas uz plaukstas sadeg, neradot apdegumus.

Cinka un sālsskābes reakcijā tiek iegūts ūdeņradis, uzkrāts un aizdedzināts.

Latvijas Dabas muzeja organizētā konkursa 5 uzdevumi par aktuāliem ar gaisu un atmosfēras aizsardzību saistītiem jautājumiem. Konkursa uzdevumi ir paredzēti 5.-6. klašu skolēniem, bet  var piedāvāt arī 8. klasei pārbaudīt savas zināšanas par gaisa tēmu.

Dažādi neorganiskie sāļi sadegot liesmu krāso dažādās krāsās. Piemēram, litija sāļi liesmu krāso karmīnsarkanu, nātrija sāļi – dzeltenu un kālija sāļi – zili violetā krāsā. Eksperimentu veic kā demonstrējumu pamatskolas posmā.

Demonstrējuma eksperiments parāda, ka, sēram sadegot gaisā, rodas gāzes, kuru mijiedarbībā ar ūdeni, tā vide kļūst skāba.

Pievienotā raksta saturs: gaisa kvalitāte Latvijā, tā piesārņojums, gaisu piesārņojošās vielas un to koncentrāciju noteikšana.

Pievienotā populārzinātniskā raksta saturs: gaisa piesārņojums ar putekļiem no ogļu ieguves raktuvēm Ķīnā.

Irānas pilsēta Avhāza un tās milzīgais gaisa piesārņojums. Citi piesārņojuma rekordi citviet pasaulē.

Novēro spirta degšanu 20 L ūdens pudelē. Borskābes iekrāso liesmu.

Eksperimentā novēro šķietamu banknotes degšanu, lai gan patiesībā deg etanols.

Eksperimentā notiek amonija dihromāta sadalīšanās, kas atgādina vulkānu. Rasts drošs, veselībai nekaitīgs šī eksperimenta demonstrējuma veids.

Demonstrējums, kas apliecina, ka čipši ir degoši, jo sastāv no organiskajām vielām.

Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, kādā stāvoklī deg vasks – ciets, šķidrs vai gāzveida.

Skolēni iepazīstas ar celulozes dehidratāciju un degšanu, neizmantojot atklāto liesmu vai citu karstuma avotu. Skolēni veido priekšstatu par koncentrētas sērskābes ķīmiskajām īpašībām. Eksperiments lieliski noder, lai demonstrētu sērskābes kodīgās īpašības. Pedagogs to var izmantot kā demonstrējumu.

Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar  kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.

Vai ir iespējams aizdedzināt vielu maisījumu ar ūdeni? Vai visas vielas drīkst dzēst ar ūdeni? Šis eksperiments atbildēs uz šiem jautājumiem.  Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs.  Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā  spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.

Ogļskābo gāzi cietā agregātstāvoklī sauc par sauso ledu. Tā neveicina degšanu. Sausā ledus temperatūra ir -79 ^oC. Tomēr šis eksperiments parāda pretējo, ka degšana var notikt ogļskābās gāzes klātbūtnē un zemā temperatūrā.

Eksperimenta mērķis ir, izmantojot ogļskābo gāzi cietā stāvoklī , ko dēvē par sauso ledu, un vāji bāzisku šķīdumu pierādīt, ka oglekļa oksīds ir skābais oksīds.

Eksperimentā iegūst ūdeņradi un ar to piepilda ziepju burbuļus, kurus aizdedzinot, rodas troksnis un liesma. Eksperiments ir interesants un saistošs skolēniem. Dotais eksperiments jāizmanto kā demonstrējums.

Eksperiments uzskatāmi parāda, ka ogļskābā gāze ir smagāka nekā gaiss. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.

Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.

Eksperiments parāda, kā, svecei degot slēgtā traukā, samazinās skābekļa daudzums un tā vietā ieplūst ūdens.  Tas māca eksperimentālo darbu veikt rūpīgi un uzmanīgi, cītīgi novērot līdz eksperimenta beigām.

Eksperimentā pārbauda un novēro ūdens siltumietilpību. Eksperiments paredzēts pamatskolas skolēniem. Eksperimentu var veikt gan kā skolēnu laboratorijas darbu, gan kā demonstrējumu.

Eksperimentā aizdedzina benzīna tvaiku un gaisa maisījumu, radot eksploziju. Eksperiments skaidro iekšdedzes dzinēja cilindrā notiekošās eksplozijas principu. Taču tas modelē arī sprādienus, kas rodas dabas gāzes, sašķidrinātās gāzes noplūžu gadījumā, kā arī neuzmanīgi rīkojoties ar benzīnu. Tas māca eksperimentālo darbu veikt, ievērojot darba drošību un precizitāti.

Eksperiments apliecina, ka dzelzs – metāls, kuru izmanto ugunsdrošo durvju un seifu izgatavošani, deg. Demonstrē reakcijas ātruma atkarību no reaģējošo virsmu laukuma.

Eksperiments parāda skābekļa nepieciešamību degšanas procesā.

Eksperimentā saberzta ogle tiek kaisīta virs gāzes degļa liesmas. Šo eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu praktisko darbu, piem., darba stacijā.

Eksperimentā skolēni apgūst vienkāršas laboratorijas darbu veikšanas prasmes un iegūst gaisā esošu gāzi – skābekli.

Eksperimentā modelē smoga veidošanos, ko rada burkā ar miru gaisu sadedzinot papīru un vienlaicīgi dzesējot burkas vāku.

Eksperiments modelē smoga veidošanos.

CO₂ ir viena no siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm atmosfērā. Eksperimentā tiks veidots globālās sasilšanas modelis.

Eksperimentā tiek veikta cinka reakcija ar sēru. Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar metāla un nemetāla savstarpējo reakciju un reakciju apstākļiem. Lielisks eksperiments uzsākot apgūt ķīmisko reakciju vienādojumu pierakstu.

Eksperimenta mērķis: pierādīt, ka ogļskābā gāze ir viela, kura aptur degšanu.

Eksperimenta mērķis: skaidro oksidēšanās reakciju, izmantojot eksperimenta novērojumus.

Eksperimenta mērķis: skolēni secina par vielas masas nezūdamību, norisinoties ķīmiskajai reakcijai noslēgtā sistēmā.

Eksperimenta mērķis: novērot degšanu (oksidēšanos) noslēgtā sistēmā. Pierādīt, kāds ir sistēmas sastāvs pēc degšanas.