Laboratorijas darbs, kuru var veikt pamatskolas un vidusskolas vecuma skolēni skolotāja uzraudzībā, apgūstot ķīmisko īpašību maiņu ĶEPT grupā. Eksperiments uzskatāmi demonstrē VII A grupas elementu (halogēnu) reaģētspējas samazināšanos grupā virzienā no augšas uz leju.

Laboratorijas darbu var izmantot pamatskolā un vidusskolā, praktiski parādot atšķirību starp joda un hlora oksidējošām īpašībām. Vidusskolā skolēni var veikt eksperimentu paši skolotāja uzraudzība, bet pamatskolā – tas ieteicams kā demonstrējumu. 

ANOTĀCIJA

Eksperiments skaidro vielu oks/red īpašības. Sākumā pamēģina atsevišķi dedzināt sēru, kālija nitrātu un ogli. Pēc tam sagatavo nedaudz melno pulveri (šaujampulveri) un aizdedzina. Novērtē pulvera degšanas ātrumu un salīdzina ar iepriekšējiem izmēģinājumiem. Laiks 10-15 min., pamatsk., vidussk. (3)

Tiek veikta jonu apmaiņas reakcija, kurai seko oksidēšanās-reducēšanās reakcija. Novēro šķīduma krāsas maiņu. Eksperimentu var izmantot kā problēmuzdevumu vidusskolā, lai izskaidrotu krāsu maiņu eksperimenta gaitā. Eksperiments tiem, kurus padziļināti interesē ķīmija.

“Ķīmiskais luksofors” – iespaidīga krāsu pāreja ķīmiskajā reakcijā. Eksperimentu var izmantot pamatskolā un vidusskolā,  ķīmisko reakciju pazīmes – krāsu maiņas novērošanai. Indigokarmīna šķīdumam pievieno bāzisku glikozes šķīdumu. Notiek pakāpeniska šķīduma krāsas maiņa. Dažkārt, lai izdotos, ir nepieciešams veikt to atkārtoti.

Eksperimenta mērķis: novērot oksidēšanās reducēšanās reakcijas demonstrējumu. Eksperimentu veic kā laboratorijas darbu, eksperiments paredzēts vidusskolas posmam.

Cinka un sālsskābes reakcijā tiek iegūts ūdeņradis, uzkrāts un aizdedzināts.

Eksperimenta mērķis: demonstrēt kā izkausēts Bertolē sāls (kālija hlorāts) reaģē ar ar želejas konfekti. Notiek intensīva degšanas reakcija.

Populārzinātniskā raksta saturs: īss raksts par pirotehnikas raķešu darbību.

Eksperimentā var novērot eksotermisku, ļoti strauju skābekļa izdalīšanos. Eksperimentu veic ka demonstrējumu. Putu izdalīšanās eksperimenta laikā ir ļoti iesapidīga, tāpēc to var rādīt kā brīnumeksperimentu.

Eksperimenta laikā var novērot cukura dehidratēšanu – kā cukuram tiek atšķelts ūdens un tas pārogļojas par oglekli.

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas demonstrējums, kurā var novērot kālija permanganāta reducēšanos, kas izpaužas kā pakāpeniska krāsu maiņa šķīdumā.

Eksperimentā notiek amonija dihromāta sadalīšanās, kas atgādina vulkānu. Rasts drošs, veselībai nekaitīgs šī eksperimenta demonstrējuma veids.

Eksperiments attēlo divu nemetālu – broma un fosfora savstarpēju eksotermisku, ķīmisku reakciju.

Demonstrējot eksperimentu, skolēniem var veidot izpratni par sēra reaģētspēju ar spēcīgiem oksidētājiem, kā arī oksidēšanās-reducēšanās procesiem, kuri norit ne tikai šķīduma vidē, bet arī vielām esot sausā vidē.

Skolēni mācās sintēzēt nestabilus neorganiskus savienojumus. Veido priekšstatu par neorganisko savienojumu sintēzi, un to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.

Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar  kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.

Vai ir iespējams aizdedzināt vielu maisījumu ar ūdeni? Vai visas vielas drīkst dzēst ar ūdeni? Šis eksperiments atbildēs uz šiem jautājumiem.  Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs.  Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā  spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.

Ogļskābo gāzi cietā agregātstāvoklī sauc par sauso ledu. Tā neveicina degšanu. Sausā ledus temperatūra ir -79 ^oC. Tomēr šis eksperiments parāda pretējo, ka degšana var notikt ogļskābās gāzes klātbūtnē un zemā temperatūrā.

Eksperimenta nolūks ir izpētīt metālu un nemetālu savstarpējās reakcijas, kur magnija degšanas reakcija rodas nitrīds.

Eksperimenta mērķis: salīdzināt dažādu savienojumu oksidēšanas spējas, parādīt permanganātskābes rašanās procesu.

Eksperimentā pierāda alumīnija amfoteritāti – spēju reaģēt gan ar skābēm, gan ar sārmiem.

Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.

Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.

Eksperimentā tiek veikta cinka reakcija ar jodu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar metāla un nemetāla savstarpējo reakciju un reakciju apstākļiem.

Dzelzs korozija (rūsēšana) NaCl un KCl šķīdumā. Dotais eksperiments paskaidro, kā un kāpēc ceļu apstrāde ar sāls šķīdumiem bojā automašīnu korpusus.

Iespaidīgs eksperiments hroma un tā savienojumu ķīmisko īpašību demonstrēšanai – izskatās kā “krītošu zvaigžņu” lietus.

Ekspriments izskaidro sudraba(I) komplekso savienojumu oksidējošas īpašības ūdens šķīdumos.

Šo reakciju vēsturiski izmantoja spoguļu iegūšanai, taču tā vienlaicīgi ir arī glikozes pieradīšanas reakciju. Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu laboratorijas darbu (nepieciešams mazāk izejvielu un trauku tilpumi).

Cukura oksidēšanās gaitā dzeramās sodas klātbūtnē veidojas “savdabīgā čūska”.

Eksperimenta parāda, ka ogļhidrātu oksidēšanās var notikt ne tikai stipru oksidētāju  (piem., konc. sērskābes) klātbūtnē. Cukuram degot rodas   ogļskābā gāze un ogleklis, kas veido irdenu struktūru (“čūsku”).

Šaujampulveri uzskata par vienu no ķīniešu “Četriem Diženajiem Izgudrojumiem”. Šaujampulveri iegūt neizdosies, taču maza uguņošana sanāks.

Eksperimenta mērķis – veikt glikozes pieradīšanas reakciju. Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu laboratorijas darbu (nepieciešams mazāk izejvielu un trauku tilpumi).

Eksperiments parāda kā oksidētāji ietekmē degšanas procesu.

Eksperimenta mērķis: novērot silīcija iegūšanu un pierakstīt ķīmiskās reakcijas ar novērojumiem un ķīmisko reakciju vienādojumiem un oksidēšanās-reducēšanās vienādojumiem.

Eksperimenta mērķis: veikt metāla ķīmisko reakciju ar nemetālu, vērot reakcijas pazīme un uzrakstīt ķīmiskās reakcijas vienādojumu.

Eksperimentā tiek veikta cinka reakcija ar sēru. Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar metāla un nemetāla savstarpējo reakciju un reakciju apstākļiem. Lielisks eksperiments uzsākot apgūt ķīmisko reakciju vienādojumu pierakstu.