2a. Augi, sēnes

Balto ziedu krāsošana ar pārtikas krāsvielām. E P

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola, pamatskola
Drošība -

0

Eksperimenta mērķis: demonstrēt, kā notiek ūdens uzsūkšanās augos.
Demonstrējums paredzēts sākumskolas un pamatskolas klašu grupām dabas zinības priekšmetā.

Krāsojam ar augiem P

Laiks - virs 20 min
Vecums - pamatskola, sākumskola
Drošība -

0

Sēnes P

Laiks - virs 20 min
Vecums - pamatskola
Drošība -

0

Prakstiskajam darbam būs nepiciešana visa stunda. Bērni var strādāt pāros. Darbs paredzēts 5. klases skolēniem. Atnestās sēnes tiek pētītas un salīdzinātas, veicot pierakstus darba lapā.

Kā augi fotosintēzes procesā uzņem ogļskābo gāzi? P

Laiks - virs 20 min
Vecums - pamatskola
Drošība -

0

Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk – lapās. Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi, bet ar saknēm un lapām ūdeni. Tad lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas cukurs – glikoze, kā arī skābeklis. Šo procesu sauc par fotosintēzi.

Augi un gaisma

Laiks - virs 20 min
Vecums - pamatskola, sākumskola
Drošība -

0

Transpirācija

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Mežiem ir svarīga loma gaisa attīrīšanas procesā, jo tie pārstrādā cilvēku ra­dīto CO2 un rada skābekli, kas tik ļoti nepieciešams jebkurai dzīvai būtnei, lai spētu izdzīvot. Tomēr arvien biežāk, lai radītu jaunas lauksaimniecības un lopkopības zemes, meži tiek izcirs­ti. Un šī procesa rezultātā rodas papildus CO2 daudzums atmosfērā. Pēc Eiroparlamenta pētījuma datiem, mežu izciršanas rezultātā radītais CO2 sastāda 18% no kopē­jā, atmosfērā esošā CO2 daudzuma. Eksperimenta laikā tiek apskatīts koku elpošanas process.

Eksperiments veicams saulainā laikā un uz lapu koka.

 

JAUTĀJUMI:

  • Kuri meži tiek uzskatīti par zemeslodes plaušām?
  • Cik lielu daļu Latvijas teritorijas aizņem meži?

Svara zudums kartupelim

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Dehidratācija ir process, kad organisms ir zaudējis pietiekami lielu ūdens daudzumu un tiek traucēta normāla organisma funkcionēšana. Visbiežāk no dehidratācijas cieš bērni, kā arī gados vecāki cilvēki. Ūdens trūkumu organismā var izraisīt karstuma viļņi kā rezultātā cilvēkiem palielinās ķermeņa temperatū­ra un sākas svīšana. Sviedri satur ievērojamu daudzu­mu sāls. Jo vairāk cilvēks svīst, jo vairāk zaudē sāli. Sāls deficīts savukārt izraisa sāpīgus muskuļus un krampjus rokās un kājās. Svarīgi ir karstās dienās uz­ņemt pietiekami daudz ūdens, lai nesāktos dehidra­tācija, kas var izraisīt galvassāpes, reiboņus, pazemi­nātu asinsspiedienu un ārkārtas gadījumos arī nāvi.

JAUTĀJUMI:

  • Ko dehidratācija nodara ķermenim?
  • Kādus piesardzības pasākumus nepieciešamus ievērot karstā laikā?
  • Ja cilvēkam tiek novērota atūdeņošanās, kādus pirmās palīdzības pasākumus nepieciešams veikt?

Darbs veicams saulainā laikā vai elektriskās spuldzes tuvā apgaismojumā.

 

Sēklu diedzēšana

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Par sausumu min periodu, ko izraisa lietus vai sniega trūkums. Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinās gai­sa temperatūra un no zemes un ūdens iztvaiko vairāk mitrums, atstājot aiz sevis mazāk ūdens. Kopš 1970. gada sausuma periodi ir kļuvuši ilgstošāki, īpaši tropu un subtropu klimatā. Nākotnē tiek prognozēts, ka sau­sums paliks arvien biežāka parādība, kas nozīmē ūdens trūkuma samazināšanos jeb būs pieejams mazāk ūdens dzeršanai, kultūraugu laistīšanai, elektroenerģijas ražo­šanā no hidroelektrostaciju aizsprostiem u.c.

Pupiņu diedzēšana

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Kā augi aug.

Vairums augu izaug no sēkliņām, tomēr augšanai nepieciešami piemēroti apstākļi. Izpēti, kāpēc no sēkliņas izspraucas asns un pārvēršas par spēcīgu augu.

Pupiņa ir sēklas paveids. Ja tā saņem pietiekami daudz mitruma un siltuma, veidojas asns un sīkas baltas saknītes. Taču, lai no šī dīgsta izveidotos auga, tas jāiestāda augsnē.

Koka gadskārtu pētīšana

Laiks - virs 20 min
Vecums - pamatskola
Drošība -

0

Viens no veidiem, kā var atskatīties uz klimatiskajiem apstākļiem pagātnē, ir koku gadskārtu pētīšana. Nocērtot koku, var redzēt, ka tam ir vairāki koku gadskārtu riņķi, kur viens riņķis simbolizē vienu koka gadu. Pētot koku, mēs varam pateikt, kādos apstākļos tas ir audzis un cik gadu vecs tas ir bijis. Analizējot augošu koku gadskārtu platuma pārmaiņu dinamiku, ir iespējams konstatēt un ņemt vērā konkrētos augšanas apstākļus, kādos šie koki aug – koku gadskārtas var sniegt būtisku papildu informāciju par vidi un tās pārmaiņām konkrētā teritorijā pirms vairākiem simtiem un pat tūkstošiem gadu.

JAUTĀJUMI:

  • Kādi faktori visvairāk var ietekmēt koka augšanu?
  • Kāpēc klimatoloģiem nepieciešami vismaz 30 gadi, lai raksturotu klimatu?

Kanādas elodejas zariņi

Laiks - līdz 5 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

2

Traukā ar ūdeni ievietoto piltuvi, zem kuras atrodas ūdensauga Kanādas elodejas zariņi. Uz piltuves ir uzlikta otrādi apgriezta mēģene ar ūdeni. Eksperiments skaidro auga lomu skābekļa un ogļskābās gāzes apritē.

Cepurīšsēņu sporas P

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola, pamatskola
Drošība -

0

Eksperimentā sēnei nogriež kātiņu, cepurīti uzliek uz baltas papīra lapas ar lapiņā uz leju un apsedz ar stikla burku. Nākamajā dienā paceļ sēnes cepurīti, lai apskatītu radušās sporas. Eksperiments skaidro sporu rašanās procesu.

Neparastais zieds

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Eksperimentā traukā ielej iekrāsotu ūdeni un ievieto augu ar baltām ziedlapiņām. Eksperiments skaidro, kāpēc zieds maina krāsu. Eksperimentālais darbs jāveic rūpīgi un precīzi.

Lapa un ūdens

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Eksperimentā vienā stikla traukā ieliek kāda auga zariņu. Abos stikla traukos ielej ūdeni vienādā līmenī un uzlej mazliet eļļas pēc 2 vai 3 dienām pārbauda, kāds ir ūdens līmenis traukos. Eksperiments skaidro, ka auga lapas iztvaiko lieko ūdeni.

Kartupelis

Laiks - virs 20 min
Vecums - sākumskola
Drošība -

0

Eksperimenta gaitā tiek novērots, ka gaismas ietekmē kartupelī notiek ķīmiskas pārmaiņas.