Iepazīt dabu un sev apkārt esošo pasauli ar maņu palīdzību.

Šis ir uzdevums, kas aicina aizdomāties par „līdzsvara” nozīmi dabā.

Pasaule ir bagāta ar dažādām skaņām. Ar skaņu palīdzību dzīvās būtnes sazinās. Aktivitāte paaugstina un nostiprina bērnu uzmanību, pielietojot dzirdi, padara rāmāku prātu, saasina uztveri jutīgākai dabas pieredzei.

Augu secība ir process, kurā, nomainoties augsnes un mitruma apstākļiem, parādās jaunas sugas, kas nostiprinās apvidū, izspiežot vecās sugas, kur tām ir piemērotāki apstākļi.

Vislabākais laiks spēlei – mājupceļš no nakts pārgājiena. Bet to var spēlēt arī jaukā vasaras vakarā, kad krēsla nemanāmi pārvēršas nakts tumsā.

Amerikas indiānis, mednieks, kas reizēm ar nolūku uzvilka maskēšanās tērpu, mēģināja pat domāt līdzīgi un it kā ieiet tā dzīvnieka vai objekta tēlā, ar kuru viņš personificējās. Indiānis zināja, ka briedis, lācis vai putns, ko viņš medī, var atklāt viņa klātbūtni ne tikai ar acu, deguna un ausu palīdzību, bet arī ar spēju “sajust” cilvēka klātbūtni. Tie, kas slēpjas, var mēģināt noskaņoties uz šo intuitīvo spēju, kas piemīt arī cilvēkiem.

Tie, kas slēpjas cenšas sajust, ka viņi ir apkārtnes dabiska sastāvdaļa. Meklētāji savukārt var censties sajust svešinieka klātbūtni starp akmeņiem un lapām.

Koijotu rejas, noslēpumaina čaboņa, spokains pūces sauciens naktī. Savādas un nepazīstamas skaņas padara āra pasauli vēl noslēpumaināku un aizraujošāku.

“Izdzīvošanas prasme” dod mums pārliecību un ļauj mums labāk sajust, kādas ir mūsu dabiskās saiknes ar pasauli. Izdzīvošanas pārgājieni vienmēr ir aizrautīgi pārdzīvojumi, pat tad, ja tie ilgst tikai dažas stundas. Apgūstot arvien vairāk prasmju un iemaņu, tu droši vien gribēsi pārbaudīt savas spējas vairāku dienu vai nedēļu ilgā pārgājienā.

Kļūsti par pienenes pūku, kas lēni peld gaisā, vai par koku; izjūti, kā tavu lapotni uz visām pusēm šūpo vējš. Kļūsti par koijota mazuli, kas draiskuļojas pa puķu klātu izcirtumu, vai par lāci ziemas miegā.

Lomu spēle ļauj sajust dažādu dzīvības formu īpašības, uzvedību un to iekšējo noskaņojumu. Tā it kā “iepotē” tās tevī un paver tev iespētu uzzināt paša sirds un prāta attieksmi pret izjusto.

Mežs liekas svaigs un interesants, kad uz to paraugās no pavisam cita skatupunkta. Šajā spēle dalībnieki mierīgi guļ zemē – uz meža grīdas, vērojot un klausoties, kā šūpojas koki, laidelējas putni un plivinās vējš. Pa šķirbām lapotnes griestos klusi mākoņi slepus ieskatās koku veidotajā istabā. Dzīvnieki var pienākt gluži tuvu, jo bērni ir klusi un paslēpušies.

Tā ir nakts spēle. Viens spēlētājs sēž ceļa vidu, pa kuru nebrauc mašīnas. Acis tam  ir aizvērtas un viņam ir lukturītis. Citi spēlētāji mēģina klusu paiet viņam garām nepamanīti.

Apburošais skaņu koris sajūsmina spēlētājus. Skolēni mīl šo aktivitāti un ir pārsteidzoši klusi, attēlojot apkārtesošās skaņas.  Kaļ dzenis. Koku galotnēs šalc un čabinās vējš. Flautai līdzīgi iesvilpjas strazds. Pa stāvu nogāzi čalodams lejup plūst strauts.

Sēdēšana mierā un apkārtējo koku, putnu un zāles skaņu klausīšanās padara mūs mierīgus un padziļina mūsu izpratni par dzīvību mums apkārt.  Skaņu karte ir lieliska aktivitāte, lai veidotu ikvienā savas vides apzināšanos.

Šī spēle ļauj cilvēkiem kļūt ne tikai par labiem dabas vērotājiem, tas palīdz sajusties dzīviem. Tūristi bieži īslaicīgi zaudē orientāciju ar mežu apaugušā vai citā šādā apvidū. Bieza migla, sniega vētra, tumsa arī var būt par apmaldīšanās iemeslu. Cik tuvu? Ar aizsietām acīm spēlētāji izmanto savas taustes, dzirdes un smaržas maņas lai atklātu pierādījumus dabā un tas palīdzētu viņiem droši doties atklātā laukā vai pļavā.

“Es redzu” palīdz skolēniem un pieaugušajiem kļūt vairāk uzmanīgiem un iesaistītiem savā dabas apkārtnē. Pat ja šo aktivitāti spēlē dažas minūtes, tās vienkāršums spēcīgi iegremdē cilvēkus dziļi pašreizējā momentā.

Mana paziņa Renata atsūtīja man sirsnīgu stāstu par Skaņu spēli. Viņas 73 gadus vecajai vecmāmiņai bija Alcheimera slimība, viņa arvien baidījās un nerada mieru. Bija grūti atrast kādas aktivitātes, kā, piem., pastaiga dabā, kas mazināja viņas bailes. 

Viesojoties, Renata iestūma Mari dārzā. Atceroties Skaņu spēļu vienkāršību, Renata aicināja Meri aizvērt acis un klausīties skaņās, kas ir tai apkārt. “Vecmamma”, viņa jautāja, “tu vari saskaitīt dažādās skaņas, ko tu dzirdi?”

Pēc 8 min, viņa uzmanīgi klausījās skaņās, izstiepa dūrē esošos pirkstus pēc katras skaņas. Tad, atvērusi acis, viņa sāka lēnām nosaukt katru skaņu, ko viņa bija dzirdējusi – putns, mašīna, cilvēku sarunas, vējš lapās, viņas mazmeitas smiekli, un kukaiņa lidojums.

Tikai pēc dažām minūtēm Skaņu spēles spēlēšanas, Renata bija izbrīnīta, Mari bija pārvērtusies. Viņa bija klusa un mierīga un viņas sejā bija redzams prieks. Mari mierīgums saglabājās pat stundu pēc tam.

Lai uztvere būtu dzīva un spirgta maņas, ir būt iedvesmotam…mirkļa brīnums ir katrs brīdis. Toro 

To perceive freshly, with fresh senses, is to be inspired … the age of miracles is [in] each moment –Thoreau

Skaņu spēles vienkāršība padara to veicamu gan bērniem, gan pieaugušajiem, lai savienotos tieši ar dabas vidi.

Spēles nolūks  – klusums, dziļa koncentrēšanās, paškontrole, mudinājums klusu uzvesties ārā.

Izvēlas vietu, kur sadzirdams soļu troksnis.

Dzīvnieki, dzīvnieki cilvēkiem palīdz attīstīt ciešu saikni ar dzīvniekiem. Iespējami divi spēles veidi. Pirmajā – izmanto dzīvnieku attēlus, un tas ir sirsnīgs un priecīgs; otrais – ir nopietnāks, bieži pamatīgāks un rada empātiju, pateicoties dzīvnieku vērošanai dabā.

Maskēšanās ir viena no visatzītākajām spēlēm, jo gan  bērni, gan pieaugušie kļūst koncentrētāki un mērķtiecīgāki, mēģinot saskatīt grūti atrodamos priekšmetus. Tā ir spēlē, lai iepazīstinātu bērnus ar dzīvnieku maskēšanās un pielāgošanās spējām.

Spēle iepazīstina bērnus ar dabas vidi, modina dabisko interesi par augiem, akmeņiem un dzīvniekiem.

Vadītājs pirms spēles salasa dabīgos objektus. Tiem jābūt pietiekamā daudzumā dabā, lai tos viegli varētu atrast. Neizmanto dzīvus objektus, piem., augus un kukaiņus.

Mērķis
• Svešvalodas zināšanu pilnveidošana saistībā ar meža tēmu un datora lietošanas prasmju attīstīšana,
veicinot starptautisku pieredzes apmaiņu

Mērķis
• Rosināt skolēnu interesi par tautas folkloru, ticējumiem un paražām, izglītojot skolēnus par koka
augšanas un koksnes izmantošanas ciklu

Ja jūs pats gribētu izveidot savu mežu, kāds tas izskatītos? Šī nodarbība palīdzēs bērniem rosināt domas par ilgtspēju un skaistumu, lietojot iztēli.

Šī rotaļa ir pielāgota dabas objektu atrašanai un atpazīšanai.

Klejojot pa pasauli es meklēju atbildes par lietām, ko es nesapratu. Kāpēc ledāji pastāv kalnu virsotnēs…. Kā putns var noturēt pats sevi gaisā? Leonardo da Vinči

Zinātkāre ir viena no visbrīnišķīgākajām cilvēku īpašībām jo tā paver mums jaunas pasaules, zināšanas un iespējas. Bērnībā esošā zinātkāre un brīnuma sajūtai būtu jāpavada ikvienu visu dzīvi.

Ziņkārība vai izteikta interese veicina radošumu un inovāciju. Kad mēs esam zinātkāri, mēs lietas skatam ar svaigu, nenogurušu skatienu, mēs sākam ievērot dzīves nianses. Vērtēšanas un prekoncepciju izvirzīšanas pārtraukšana palīdz mums lietas skatīt esošajā momentā, kādas tās patiesi ir.  Mēs atklājam neikdienišķo ikdienišķajā.

Veicams:

• Dienā, it visur;
• 2 vai vairāk cilvēkiem;
• 5 gadi un vecākiem.