Eksperimentā  novēro, ka metāla priekšmetu sasildot, tie izplešas. Pārtraucot sildīšanu, tie atgūs iepriekšējo izmēru.

Katrs skolēns no mājām atnes tējas maisiņu un caurspīdīgu krūzīti. Klasē veic eksperimentu – vēro šķīduma veidošanos.

Eksperimentu veic, lai izprastu vielu  ķīmiskās pārvērtības, kuras notiek šī procesa laikā.

Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk – lapās. Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi, bet ar saknēm un lapām ūdeni. Tad lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas cukurs – glikoze, kā arī skābeklis. Šo procesu sauc par fotosintēzi.

Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, ka degšanai nepieciešams skābeklis.

Visvairāk patiks pirmskolas vecuma bērniem, bet interesi rada gan sākumskolā, gan pamatskolā. Var veikt kā mājas eksperimentu. Šis darbs ir vairāk domāts kā demonstrējums – vai var piepūst balonu, izmantojot vielas, ko var atrast virtuves skapītī.

Eksperimentā tiek izveidots slaims bez boraka, par aizstājēju izmantojot kontaktlēcu šķīdumu.

Eksperimentā notiek amonija dihromāta sadalīšanās, kas atgādina vulkānu. Rasts drošs, veselībai nekaitīgs šī eksperimenta demonstrējuma veids.

Eksperimentā tiek veikta L-asparagīnskābes attīrīšana no mehāniskajiem piemaisījumiem, pārkristalizējot to no ūdens.  Skolēni apgūst kristalizācijas teorētisko pamatojumu. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu ķīmijā pamatskolā vai dabaszinībās vidusskolā.

Ja paraugs satur vairākas krāsvielas, tad tajā ir jābūt vairāk kā viena veida molekulām. Skolēni darbā sadalīs doto krāsvielu maisījuma paraugu kolonnā ar silikagelu. Paraugs satur metildzelteno (MD) un metilsarkano (MS). Skolēni mācīsies praktiski sadalīt divu vielu maisījumu.

Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, kādā stāvoklī deg vasks – ciets, šķidrs vai gāzveida.

Piepūstam gaisa balonam uzpilinot apelsīna mizas eļļu, tas pārsprāgst. Kāpēc tā notiek?

Skolēni iepazīstas ar celulozes dehidratāciju un degšanu, neizmantojot atklāto liesmu vai citu karstuma avotu. Skolēni veido priekšstatu par koncentrētas sērskābes ķīmiskajām īpašībām. Eksperiments lieliski noder, lai demonstrētu sērskābes kodīgās īpašības. Pedagogs to var izmantot kā demonstrējumu.

Skolēni mācās sintēzēt nestabilus neorganiskus savienojumus. Veido priekšstatu par neorganisko savienojumu sintēzi, un to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.

Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar  kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.

Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs.  Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.

Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā  spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.

Eksperimentā tiek veikta pārziepjošanas reakcija, izmantojot nātrija hidroksīdu, augu eļļu un glicerīnu. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā. 

Eksperimentā skolēni ar vienkāršu paņēmienu salīdzina askorbīnskābes daudzumu svaigos augļos un dārzeņos. Šo eksperimentu katrs skolēns var veikt individuāli.

Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeltenā krāsviela. Darbs var tikt izmantots kā laboratorijas darbs vidusskolā. 

Eksperiments parādītas kobalta(II) un niķeļa(II) jonu īpašību. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā. 

Eksperimenta laikā tiek iegūta dzeltenā krāsviela. Eksperimentu var izmantots kā laboratorijas darbu vidusskolā. 

Eksperimneta laikā tiek sintezēta tumši zilā neorganiskā krāsviela. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Tumši zilas neorganiskas krāsvielas sintēze.

Eksperimenta mērķis ir noteikt un salīdzināt dažādas sadzīvē izmantojamās vielas, kuras visas ir baltā krāsā.

Eksperimentāli noskaidro, kāds ir labākais veids, kā novērst ābolu oksidēšanos (brūnēšanu). Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā laboratorijas darbu.

Ar šī eksperimenta palīdzību skolēni novēro ķīmisko reakciju un secina, vai reaģējošo vielu saskarsmes virsmas laikums ietekmē reakcijas ātrumu. Eksperiments var tikt izmantots pamatskolā un vidusskolā kā laboratorijas darbs.

Metodes pamatā ir sakarība starp šķīduma gaismas laušanas koeficientu un NaCl saturu tajā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī mazšķīstošs cinka sulfāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī nešķīstošs vara hidroksīds. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Metodes pamatprincips
Kristalizācija ir vielu attīrīšanas pamatmetode, kuru laboratorijā izmanto visbiežāk. Tās pamatā ir vielu šķīdības palielināšanās, kas parasti novērojama, paaugstinot temperatūru. Lai vielu pārkristalizētu, no tās pagatavo karstu, piesātinātu šķīdumu. Tam atdziestot, vielas šķīdība samazinās, un viela kristalizējas, bet piemaisījumi paliek šķīdumā.

Darba uzdevums
1. Attīrīt benzoskābi, pārkristalizējot to no ūdens šķīduma, un pārbaudīt vielas kvalitāti
2. Uzrakstīt benzoskābes iegūšanas metodesun tās pamatot ar ķīmiskiem reakcijas vienādojumiem
3. Paskaidrot, kāpēc benzoskābi var viegli pārkristalizēt no polāra šķīdinātāja (ūdens, etanola), bet ne no nepolāra šķīdinātāja (heksāna)
4. Noteikt iegūtās vielas kušanas temperatūru
5. Uzrakstīt secinājumus

Eksperimenta laikā tiek sintezēts K[CrO₃Cl]. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts litija sulfāta monohidrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts nešķīstošais bārija karbonāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēts šķīstošais bārija nitrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeramā soda. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.

Šajā eksperimentā skolēni mājas apstākļos noskaidro, kā atdalīt vārāmo sāli no ūdens, izmantojot saules enerģiju. Eksperimentu veic kā paststāvīgo darbu 8.-9. klasē.

Eksperimenta nolūks ir izpētīt metālu un nemetālu savstarpējās reakcijas, kur magnija degšanas reakcija rodas nitrīds.

Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.

Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.

Dzelzs korozija (rūsēšana) NaCl un KCl šķīdumā. Dotais eksperiments paskaidro, kā un kāpēc ceļu apstrāde ar sāls šķīdumiem bojā automašīnu korpusus.

Iespaidīgs eksperiments hroma un tā savienojumu ķīmisko īpašību demonstrēšanai – izskatās kā “krītošu zvaigžņu” lietus.

Ekspriments izskaidro sudraba(I) komplekso savienojumu oksidējošas īpašības ūdens šķīdumos.

Šo reakciju vēsturiski izmantoja spoguļu iegūšanai, taču tā vienlaicīgi ir arī glikozes pieradīšanas reakciju. Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu laboratorijas darbu (nepieciešams mazāk izejvielu un trauku tilpumi).

Luminiscence kā dabas parādība ir novērota jau ļoti sen. Cilvēki bija novērojuši ziemeļblāzmu un jāņtārpiņus, kā arī minerālmēslu spīdēšanu tumsā.

Eksperiments  paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kas  ļauj  izprast gaismas ietekmi uz vielām. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.

Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar vielām, kuras UV gaismas iedarbībā spīd.

Ekperimentā notiek reakcija starp NaOH un glikozi, pievienojot metilēnzilā škīdumu, iegūtais šķīdums sakratot kļūst zils, kas pēc laika atkrāsojas.

Eksperiments apliecina, ka dzelzs – metāls, kuru izmanto ugunsdrošo durvju un seifu izgatavošani, deg. Demonstrē reakcijas ātruma atkarību no reaģējošo virsmu laukuma.

Eksperimentā saberzta ogle tiek kaisīta virs gāzes degļa liesmas. Šo eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu praktisko darbu, piem., darba stacijā.

Eksperimenta laikā tiek iegūtas smiltis, kuras ūdenī nepaliek slapjas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vai mājas darbu pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperimentā laikā tiek sintezēts svina jodīds jeb alķīmiķu zelts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek iegūta citas folijas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta laikā novēro cukurgraudu degšanu katalizatora klātbūtnē. Bez tā degšana nenotiek.

Eksperimenta laikā tiek veikta glikozes kvalitatīvā analīze. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs vidusskolā.

Eksperimenta laikā norisinās ogļhidrātu dalīšanās reakcija – tiek iegūta ogle. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperimenta laikā tiek novērotas sēra(IV) oksīda ķīmiskās īpašības. Eksperimentu var izmantot kā demonstrējums pamatskolā vai vidusskolā.

Eksperimentu laikā novēro proteīnu denaturāciju (sarecēšanu). Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs pamatskolā un vidusskolā.

Eksperimenta mērķis: secināt par skābju un bāzu savstarpējās reakcijas norisi un tās produktiem.

Eksperiments parāda kā oksidētāji ietekmē degšanas procesu.

Eksperimenta mērķis: pierādīt, ka ogļskābā gāze ir viela, kura aptur degšanu.

Eksperimenta nolūks ir noskaidrot gaisa fizikālās īpašības, veicot novērojumus.

Eksperimenta mērķis: skolēni secina par vielas masas nezūdamību, norisinoties ķīmiskajai reakcijai noslēgtā sistēmā.

Eksperimenta mērķis: secināt par sakausējumu rašanās procesu; secināt par metālu un sakausējumu atšķirīgajām īpašībām.

Eksperimenta mērķis ir izpētīt, vai nātrija karbonāts ir sastopams veļas mazgāšanas līdzekļos. Eksperimentu var izmantots kā laboratorijas darbu vidusskolā.

Iemācās peroksīdu pierādīšanas reakcijas

Pārbauda balinātāju efektivitāti pie dažādiem apstākļiem, izdara secinājumus.

Iepazīsti parādību – fluorescenci un noskaidro, kāda tai ir saistība ar veļas mazgāšanas līdzekļiem.

Eksperimentu gaitā pēta mazgāšanas procesā notikušās ķīmiskās pārvertības, noskaidro un secina, kā notiek netīrumu atdalīšanās no auduma virsmas. Pēta arī ko biežāk izmanto mazgāšanas līdzekļos kā balinātājus.

Pārbauda virsmaktīvo vielu suspendēšanas spējas

Pārbauda gēla veidošanas procesu

Novēro Tindala efektu

Eksperimentos iemācās paši laboratorijas apstākļos iegūt ziepes un pēta mazgāšanas līdzekļu īpašības.

Drošība –

Nātrija hidroksīds ir kodīgs. Strādājot ar to, jāizmanto aizsargbrilles un cimdi. Ziepju iegūšanu nedrīkst veikt mājas apstākļos!

6 M sālsskābe ir kodīga. Strādājot ar to, jāizmanto aizsargbrilles un cimdi.

Eksperiments, kurš uzskatāmi pierāda, ka trausla vistu ola var izturēt lielu svaru, ja tas ir vienmērīgi sadalīts.

Eksperimentā ar ūdeni, etiķi un sodu, viedos minivulkāna izvirdumu. Eksperements parāda, kā izskatās vulkāna izvirdums.

Pudelē tiek radīts mākonis.

Eksperimentā pārbauda cietes ķīmiskās īpašības.

Laboratorijas darba laikā veic pierādīšanas reakcijas – pārtikas produktos pierāda taukus, reducējošos cukurus, cieti, proteīnus.

Eksperimentā identificē taukus pārtikas produktos.

Eksperimenta gaitā tiek novērots, ka gaismas ietekmē kartupelī notiek ķīmiskas pārvērtības.