7a. Fizikālās un ķīmiskās pārvērtības. Vielas un maisījumi
Metāla termiskā izplešanās
0
Eksperimentā novēro, ka metāla priekšmetu sasildot, tie izplešas. Pārtraucot sildīšanu, tie atgūs iepriekšējo izmēru.
Tējas kā šķīduma iegūšana NP
0
Katrs skolēns no mājām atnes tējas maisiņu un caurspīdīgu krūzīti. Klasē veic eksperimentu – vēro šķīduma veidošanos.
Elestīga olas čaumala
0
Eksperimentu veic, lai izprastu vielu ķīmiskās pārvērtības, kuras notiek šī procesa laikā.
Kā augi fotosintēzes procesā uzņem ogļskābo gāzi?
0
Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk – lapās. Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi, bet ar saknēm un lapām ūdeni. Tad lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas cukurs – glikoze, kā arī skābeklis. Šo procesu sauc par fotosintēzi.
Slāpstošā liesma
0
Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, ka degšanai nepieciešams skābeklis.
Balons, kurš nav jāpūš!
1
Visvairāk patiks pirmskolas vecuma bērniem, bet interesi rada gan sākumskolā, gan pamatskolā. Var veikt kā mājas eksperimentu. Šis darbs ir vairāk domāts kā demonstrējums – vai var piepūst balonu, izmantojot vielas, ko var atrast virtuves skapītī.
Slaima pagatavošana bez boraka izmantošanas E
0
Eksperimentā tiek izveidots slaims bez boraka, par aizstājēju izmantojot kontaktlēcu šķīdumu.
Amonija dihromāta termiska sadalīšanās E
1
Eksperimentā notiek amonija dihromāta sadalīšanās, kas atgādina vulkānu. Rasts drošs, veselībai nekaitīgs šī eksperimenta demonstrējuma veids.
L-asparagīnskābes attīrīšanas no mehāniskajiem piemaisījumiem, to pārkristalizējot
1
Eksperimentā tiek veikta L-asparagīnskābes attīrīšana no mehāniskajiem piemaisījumiem, pārkristalizējot to no ūdens. Skolēni apgūst kristalizācijas teorētisko pamatojumu. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu ķīmijā pamatskolā vai dabaszinībās vidusskolā.
Kolonnu hromatogrāfija E
1
Ja paraugs satur vairākas krāsvielas, tad tajā ir jābūt vairāk kā viena veida molekulām. Skolēni darbā sadalīs doto krāsvielu maisījuma paraugu kolonnā ar silikagelu. Paraugs satur metildzelteno (MD) un metilsarkano (MS). Skolēni mācīsies praktiski sadalīt divu vielu maisījumu.
Vaska tvaiku aizdedzināšana dzelzs karotītē E
1
Eksperimenta gaitā tiek noskaidrots, kādā stāvoklī deg vasks – ciets, šķidrs vai gāzveida.
Gaisa balonu burvis. E
0
Piepūstam gaisa balonam uzpilinot apelsīna mizas eļļu, tas pārsprāgst. Kāpēc tā notiek?
Kociņa “iznīcināšana” E
3
Skolēni iepazīstas ar celulozes dehidratāciju un degšanu, neizmantojot atklāto liesmu vai citu karstuma avotu. Skolēni veido priekšstatu par koncentrētas sērskābes ķīmiskajām īpašībām. Eksperiments lieliski noder, lai demonstrētu sērskābes kodīgās īpašības. Pedagogs to var izmantot kā demonstrējumu.
Joda nitrīda iegūšana
3
Skolēni mācās sintēzēt nestabilus neorganiskus savienojumus. Veido priekšstatu par neorganisko savienojumu sintēzi, un to ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām.
Ugunīgs, kvēlojošs uzraksts
1
Nitrāti tiek izmantoti pirotehnika, jo veicina degšanu. Izmantojot ar kālija vai nātrija nitrātu šķīdumu piesūcinātu vates kociņu vai otiņu, var veidot ugunīgus uzrakstus. Eksperimentu ieteicams veikt ka demonstrējumu.
Uguns iegūšana bez sērkociņiem reakcijā, kurā izmanto permanganātu un sērskābi E
3
Kālija permanganāts ir samērā spēcīgs oksidētājs. Sadzīvē kālija permanganātu dēvē par zilajiem graudiņiem vai lillā graudiņiem. Izmantojot zilos graudiņus var viegli radīt uguni, bez sērkociņu izmantošanas. Eksperiments jāizpilda kā demonstrējums.
Uguns iegūšana bez sērkociņiem, izmantojot hlorātu E
2
Kālija hlorātu jeb Bērtolē sāli pirotehniskajos maisījumos lieto kā spēcīgu oksidētāju. Mūsdienās to saturošas sprāgstvielas neizmanto, jo tās ir pārāk nestabilas un bīstamas.
Pārziepjošanas reakcijas veikšana
1
Eksperimentā tiek veikta pārziepjošanas reakcija, izmantojot nātrija hidroksīdu, augu eļļu un glicerīnu. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Askorbīnskābes pierādīšana augļos un dārzeņos E
0
Eksperimentā skolēni ar vienkāršu paņēmienu salīdzina askorbīnskābes daudzumu svaigos augļos un dārzeņos. Šo eksperimentu katrs skolēns var veikt individuāli.
Molibdēndzeltenā sentēze
3
Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeltenā krāsviela. Darbs var tikt izmantots kā laboratorijas darbs vidusskolā.
Krāsas maiņa kompleksa šķīdumā
1
Eksperiments parādītas kobalta(II) un niķeļa(II) jonu īpašību. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Kobaltdzeltenā sintēze
3
Eksperimenta laikā tiek iegūta dzeltenā krāsviela. Eksperimentu var izmantots kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Molibdēnzilā sintēze
2
Eksperimneta laikā tiek sintezēta tumši zilā neorganiskā krāsviela. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Prūsijas zilais E
1
Tumši zilas neorganiskas krāsvielas sintēze.
Baltie pulverīši E
1
Eksperimenta mērķis ir noteikt un salīdzināt dažādas sadzīvē izmantojamās vielas, kuras visas ir baltā krāsā.
Kāpēc āboli kļūst brūni? E
0
Eksperimentāli noskaidro, kāds ir labākais veids, kā novērst ābolu oksidēšanos (brūnēšanu). Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā laboratorijas darbu.
Reakcijas ātruma izmaiņu noteikšana, ja maina reaģentu saskares virsmas laukumu? E
0
Ar šī eksperimenta palīdzību skolēni novēro ķīmisko reakciju un secina, vai reaģējošo vielu saskarsmes virsmas laikums ietekmē reakcijas ātrumu. Eksperiments var tikt izmantots pamatskolā un vidusskolā kā laboratorijas darbs.
Nātrija hlorīda satura refraktometriska noteikšana dzidros sālījumos E
1
Metodes pamatā ir sakarība starp šķīduma gaismas laušanas koeficientu un NaCl saturu tajā.
Cinka sulfāts sintēze
2
Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī mazšķīstošs cinka sulfāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
Vara(II) hidroksīdā sintēze
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēts ūdenī nešķīstošs vara hidroksīds. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
BENZOSKĀBES KRISTALIZĀCIJA NP
2
Metodes pamatprincips
Kristalizācija ir vielu attīrīšanas pamatmetode, kuru laboratorijā izmanto visbiežāk. Tās pamatā ir vielu šķīdības palielināšanās, kas parasti novērojama, paaugstinot temperatūru. Lai vielu pārkristalizētu, no tās pagatavo karstu, piesātinātu šķīdumu. Tam atdziestot, vielas šķīdība samazinās, un viela kristalizējas, bet piemaisījumi paliek šķīdumā.
Darba uzdevums
1. Attīrīt benzoskābi, pārkristalizējot to no ūdens šķīduma, un pārbaudīt vielas kvalitāti
2. Uzrakstīt benzoskābes iegūšanas metodesun tās pamatot ar ķīmiskiem reakcijas vienādojumiem
3. Paskaidrot, kāpēc benzoskābi var viegli pārkristalizēt no polāra šķīdinātāja (ūdens, etanola), bet ne no nepolāra šķīdinātāja (heksāna)
4. Noteikt iegūtās vielas kušanas temperatūru
5. Uzrakstīt secinājumus
K[CrO3Cl] sintēze NP
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēts K[CrO3Cl]. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Litija sulfāta monohidrāta sintēze NP
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēts litija sulfāta monohidrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
Bārija karbonāta sintēze NP
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēts nešķīstošais bārija karbonāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
Bārija nitrāta sintēze NP
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēts šķīstošais bārija nitrāts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
Nātrija hidrogēnkarbonāta sintēze NP
1
Eksperimenta laikā tiek sintezēta dzeramā soda. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā un vidusskolā.
Kā atdalīt vārāmo sāli no ūdens E
0
Šajā eksperimentā skolēni mājas apstākļos noskaidro, kā atdalīt vārāmo sāli no ūdens, izmantojot saules enerģiju. Eksperimentu veic kā paststāvīgo darbu 8.-9. klasē.
Magnija nitrīda iegūšana E
3
Eksperimenta nolūks ir izpētīt metālu un nemetālu savstarpējās reakcijas, kur magnija degšanas reakcija rodas nitrīds.
Glicerīna pašaizdegšanās. E
2
Eksperiments parāda, ka, lai notiktu aizdegšanās, ne vienmēr ir nepieciešama uguns.
Šis eksperiments var būt viena no uguns iegūšanas metodēm.
Dzelzs korozija sālsūdenī
0
Dzelzs korozija (rūsēšana) NaCl un KCl šķīdumā. Dotais eksperiments paskaidro, kā un kāpēc ceļu apstrāde ar sāls šķīdumiem bojā automašīnu korpusus.
Hroma zvaigžņu lietus (hroma peroksīds) E
1
Iespaidīgs eksperiments hroma un tā savienojumu ķīmisko īpašību demonstrēšanai – izskatās kā “krītošu zvaigžņu” lietus.
Sudraba spoguļa reakcija. I
1
Ekspriments izskaidro sudraba(I) komplekso savienojumu oksidējošas īpašības ūdens šķīdumos.
Šo reakciju vēsturiski izmantoja spoguļu iegūšanai, taču tā vienlaicīgi ir arī glikozes pieradīšanas reakciju. Eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu laboratorijas darbu (nepieciešams mazāk izejvielu un trauku tilpumi).
Brīnumburbuļi E
0
Luminiscence kā dabas parādība ir novērota jau ļoti sen. Cilvēki bija novērojuši ziemeļblāzmu un jāņtārpiņus, kā arī minerālmēslu spīdēšanu tumsā.
Eksperiments paredzēts sākumskolas un pamatskolas skolēniem, kas ļauj izprast gaismas ietekmi uz vielām. Eksperimentu veic kā demonstrējumu.
Eksperimenta mērķis: iepazīstināt skolēnus ar vielām, kuras UV gaismas iedarbībā spīd.
„Zilās pudeles” eksperiments E
1
Ekperimentā notiek reakcija starp NaOH un glikozi, pievienojot metilēnzilā škīdumu, iegūtais šķīdums sakratot kļūst zils, kas pēc laika atkrāsojas.
Dzelzs vates degšana E
1
Eksperiments apliecina, ka dzelzs – metāls, kuru izmanto ugunsdrošo durvju un seifu izgatavošani, deg. Demonstrē reakcijas ātruma atkarību no reaģējošo virsmu laukuma.
Ogles putekļi gāzes degļa liesmā E
1
Eksperimentā saberzta ogle tiek kaisīta virs gāzes degļa liesmas. Šo eksperimentu var veikt gan kā demonstrējumu, gan kā skolēnu praktisko darbu, piem., darba stacijā.
Jaunas liesmas iegūšana no sveces liesmas E
1
Sveces aizdedzināšana ar liesmu nepieskaroties deglim
1
Maģiskās smiltis NP
1
Eksperimenta laikā tiek iegūtas smiltis, kuras ūdenī nepaliek slapjas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu vai mājas darbu pamatskolā vai vidusskolā.
Alķīmiķu zelts E NP
2
Eksperimentā laikā tiek sintezēts svina jodīds jeb alķīmiķu zelts. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā vai vidusskolā.
Cietes folijas pagatavošana NP
2
Eksperimenta laikā tiek iegūta citas folijas. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs pamatskolā un vidusskolā.
Degošais cukurgraudiņš
2
Eksperimenta laikā novēro cukurgraudu degšanu katalizatora klātbūtnē. Bez tā degšana nenotiek.
Glikozes pierādīšana NP
2
Eksperimenta laikā tiek veikta glikozes kvalitatīvā analīze. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs vidusskolā.
Kā cēlies nosaukums “ogļhidrāti”?
2
Eksperimenta laikā norisinās ogļhidrātu dalīšanās reakcija – tiek iegūta ogle. Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbu pamatskolā vai vidusskolā.
Sēra(IV) oksīda balinošās īpašības D NP
1
Eksperimenta laikā tiek novērotas sēra(IV) oksīda ķīmiskās īpašības. Eksperimentu var izmantot kā demonstrējums pamatskolā vai vidusskolā.
Kas spēj denaturēt proteīnus?
1
Eksperimentu laikā novēro proteīnu denaturāciju (sarecēšanu). Eksperimentu var izmantot kā laboratorijas darbs pamatskolā un vidusskolā.
Neitralizācijas riņķi E
1
Eksperimenta mērķis: secināt par skābju un bāzu savstarpējās reakcijas norisi un tās produktiem.
Lielgabala šāviens – ūdeņraža peroksīda reakcija ar kālija permanganātu E
3
Eksperiments parāda kā oksidētāji ietekmē degšanas procesu.
Kas nodzēš sveci?
0
Eksperimenta mērķis: pierādīt, ka ogļskābā gāze ir viela, kura aptur degšanu.
Gaisam nepieciešama telpa
0
Eksperimenta nolūks ir noskaidrot gaisa fizikālās īpašības, veicot novērojumus.
Degšana noslēgtā sistēmā
2
Eksperimenta mērķis: skolēni secina par vielas masas nezūdamību, norisinoties ķīmiskajai reakcijai noslēgtā sistēmā.
Vara, sudraba un zelta monēta E
2
Eksperimenta mērķis: secināt par sakausējumu rašanās procesu; secināt par metālu un sakausējumu atšķirīgajām īpašībām.
ĶĪMISKĀS REAKCIJAS GALAPRODUKTU PĀRSTRĀDE: Ba2+ JONUS SATUROŠU SAVIENOJUMU PĀRSTRĀDE NP
3
Balinātāji: Nātrija karbonāts NP
2
Eksperimenta mērķis ir izpētīt, vai nātrija karbonāts ir sastopams veļas mazgāšanas līdzekļos. Eksperimentu var izmantots kā laboratorijas darbu vidusskolā.
Peroksīdu pierādīšana: balinātāji NP
2
Iemācās peroksīdu pierādīšanas reakcijas
BALINĀTĀJI: Balinātāju atkrāsojošā iedarbība NP
2
Pārbauda balinātāju efektivitāti pie dažādiem apstākļiem, izdara secinājumus.
Optiskie balinātāji
2
Iepazīsti parādību – fluorescenci un noskaidro, kāda tai ir saistība ar veļas mazgāšanas līdzekļiem.
MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU SASTĀVDAĻU PIERĀDĪŠANA: KOMPLEKSVEIDOTĀJI UN JONĪTI NP
1
Eksperimentu gaitā pēta mazgāšanas procesā notikušās ķīmiskās pārvertības, noskaidro un secina, kā notiek netīrumu atdalīšanās no auduma virsmas. Pēta arī ko biežāk izmanto mazgāšanas līdzekļos kā balinātājus.
VIRSMAKTĪVO VIELU SUSPENDĒŠANAS SPĒJAS NP
1
Pārbauda virsmaktīvo vielu suspendēšanas spējas
ZIEPJU ŠĶĪDUMS UN TINDALA EFEKTS NP
2
Novēro Tindala efektu
MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU ĪPAŠĪBAS UN SASTĀVS: ZIEPJU IEGŪŠANA NP
3
Eksperimentos iemācās paši laboratorijas apstākļos iegūt ziepes un pēta mazgāšanas līdzekļu īpašības.
Drošība –
Nātrija hidroksīds ir kodīgs. Strādājot ar to, jāizmanto aizsargbrilles un cimdi. Ziepju iegūšanu nedrīkst veikt mājas apstākļos!
6 M sālsskābe ir kodīga. Strādājot ar to, jāizmanto aizsargbrilles un cimdi.
Cik izturīgas ir vistu olas NP
1
Eksperiments, kurš uzskatāmi pierāda, ka trausla vistu ola var izturēt lielu svaru, ja tas ir vienmērīgi sadalīts.
Minivulkāns
1
Eksperimentā ar ūdeni, etiķi un sodu, viedos minivulkāna izvirdumu. Eksperements parāda, kā izskatās vulkāna izvirdums.
SIEKALAS NOĀRDA CIETI NP
1
Eksperimentā pārbauda cietes ķīmiskās īpašības.
PĀRTIKAS PRODUKTU ANALĪZE NP
3
Laboratorijas darba laikā veic pierādīšanas reakcijas – pārtikas produktos pierāda taukus, reducējošos cukurus, cieti, proteīnus.