Alķīmiķu zelts E

Trīs galvenās lietas, ko alķīmiķi vēlējās atklāt, taču tas viņiem neizdevās, bija:

  • no jebkura metāla iegūt zeltu
  • iegūt Dzīvības un veselības eliksīru;
  • gudrības akmens (Filozofu akmens).

 

Viduslaikos viens no alķīmiķu mērķiem bija atklāt filozofu akmeni, ar kura palīdzību būtu iespējams pārvērst citus materiālus zeltā. Ar laiku izdevās atklāt vairākus pēc nokrāsas zeltam līdzīgus savienojumus — taču smaga bija vilšanās, tie nebija zelts.

Viens no šādiem savienojumiem bija svina jodīds.

Nepieciešams: 1

  • 0,15 g kālija jodīds
  • 0,14 g svina (II) nitrāts
  • ~50 ml karsts ūdens
  • 3 vārglāzes
  • stikla nūjiņa

Darba gaita: 2

  1. Nosver 0,15 g kālija jodīda, ieber vārglāzē un izšķīdina ~25 ml karsta ūdens.
  2. Nosver 0,14 g svina(II) nitrāta, ieber vārglāzē un izšķīdina ~25 ml karsta ūdens.
  3. Karstus pagatavotos šķīdumus salej kopā un novēro kā veidojas dzeltenas svina jodīda nogulsnes.

Metodiskās norādes: 3

Salejot kopā karstus kālija jodīda un svina (II) nitrāta šķīdumus, veidojas svina jodīds un var novērot dzeltenu nogulšņu veidošanos. Šķīdumam atdziestot, var novērot mazu, zeltainu kristāliņu veidošanos, kas atgādina “zelta putekļus” šķīdumā, tāpēc arī svina jodīdu mēdz dēvēt par “alķīmiķu zeltu”. Lai zeltainos kristāliņus labāk varētu novērot, vārglāzei, kurā ir svina jodīda nogulsnes, virsū var paspīdināt zibspuldzi no telefona vai arī prožektoru, ja tāds ir pieejams.

Sagatavoja: Kristīne Juhņeviča, e-pasts kristine.juhnevica@lu.lv

Adaptēts no: Jauno ķīmiķu skolas nodarbība “Teatralizētie ķīmijas eksperimenti”

Papildināja: Lana Bračka, LU ĶF dabaszinātņu un IT skolotāju programmas studente.

Video: