MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU PUTOŠANAS SPĒJA

Eksperimentāli pārbauda dažādu mazgāšanas līdzekļu putošanas spēju, mēģina izskaidrot atšķirības un izprast iemeslus.

Nepieciešams: 1

veļas pulveri mazgāšanai automātiskajās veļas mašīnās, veļas pulveri mazgāšanai ar rokām,

šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi,

trauku mazgāšanas līdzekļi,

šķidrās ziepes,

destilēts (vai dejonizēts) ūdens,

1% CaCl2 šķīdums,

minerālūdens ar augstu kalcija jonu koncentrāciju (vismaz 200 mg/l),

ūdens mīkstinātāji (piemēram, Calgon vai Domol Wasserenthärter),

veļas mīkstinātāji (piemēram, Lenor),

svari,

karotīte,

vārglāzes (100 mL),

mērpipete (10 mL),

mērcilindrs (250 mL) ar aizbāzni.

Darba gaita: 2

Mazgāšanas līdzekļu šķīdumus pagatavo ar tādu koncentrāciju, lai to putošanas spēju būtu iespējams izmērīt (lai viss šķīdums nepārvērstos putās, un arī lai putu nebūtu ļoti maz). Veļas mazgāšanas līdzekļiem pagatavo 0,5% šķīdumus. Trauku mazgāšanas līdzekļiem un ziepēm pagatavo 0,1% šķīdumus. Sasmalcinātas ziepes šķīdina, šķīdumu sildot un maisot. 5 mL pagatavotā šķīduma ielej 250 mL mērcilindrā un atšķaida ar 45 mL destilēta ūdens. Cilindru cieši noslēdz ar aizbāzni un šķīdumu intensīvi krata vienu minūti. Nosaka šķīduma un izveidojušos putu kopējo tilpumu. Dažādiem mazgāšanas līdzekļiem ir atšķirīgs putu veids – dažos šķīdumos veidojas lieli putu burbuļi, citos putas ir pavisam smalkas. Var noteikt arī putu stabilitāti – šķīduma un putu kopējo tilpumu atkarībā no laika, ko atzīmē aptuveni vienu stundu ik pēc 10 minūtēm.

Eksperimentu atkārto, 5 mL pagatavotā mazgāšanas līdzekļa šķīdumam 250 mL mērcilindrā pievienojot 5 mL 1% CaCl2 šķīduma un 40 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Kalcija hlorīda šķīduma un destilēta vai dejonizēta ūdens vietā var ņemt 45 mL minerālūdens ar augstu kalcija jonu koncentrāciju (virs 200 mg/l). Šādi pagatavots šķīdums atbilst ļoti „cietam” ūdenim. Veļas mazgāšanas līdzekļi un ziepes neputo, bet trauku mazgāšanas līdzekļu spēja veidot putas praktiski nesamazinās. Ja šķīdumam pievieno ~0,5 g ūdens mīkstinātāja un šķīdumu atkal vienu minūti krata, šķīduma un putu tilpums veļas mazgāšanas līdzekļu šķīdumos ievērojami palielinās.

Eksperimentu atkārto, 5 mL pagatavotā mazgāšanas līdzekļa šķīdumam 250 mL mērcilindrā pievienojot 5 mL 0,5% veļas mīkstinātāja šķīduma un 40 mL destilēta vai dejonizēta ūdens. Veļas mazgāšanas līdzekļi un ziepes puto ievērojami vājāk.

Metodiskās norādes: 3

Mazgāšanas līdzekļu putu veidošanas spēja nav tieši saistīta ar to mazgāšanas spēju. Tomēr, ja putošana samazinās, tas nozīmē, ka samazinās arī nesaistītas virsmaktīvās vielas koncentrācija šķīdumā un mazgāšana nebūs veiksmīga.

Šo eksperimentu var izmantot, arī lai netieši novērtētu ūdens cietību. Tādā gadījumā eksperimentu atkārto ar vienu veļas mazgāšanas līdzekli un dažādas koncentrācijas CaCl2 šķīdumiem un nosaka šķīduma un putu kopējā tilpuma atkarību no kalcija jonu masas koncentrācijas (ūdens cietības). Pēc tam eksperimentu veic ar ūdeni, kura cietību vēlas noteikt, un iegūtos datus salīdzina.

Ūdeni pēc cietības iedala šādi:

Mīksts: 0 – 20 mg/l (cietība izteikta kalcija jonu masas koncentrācijas veidā).

Vidēji mīksts: 20 – 40 mg/L.

Nedaudz ciets: 40 – 60 mg/L.

Mēreni ciets: 60 – 80 mg/L.

Ciets: 80 – 120 mg/L.

Ļoti ciets: >120 mg/L.

 

Veļas mīkstinātāji satur katjonaktīvas vielas. Tām nepiemīt mazgājošas īpašības, jo tās adsorbējas uz auduma virsmas. Veļas mīkstinātājus nevar lietot kopā ar veļas mazgāšanas līdzekļiem, jo anjonaktīvās vielas saistās ar katjonaktīvajām, tādēļ ne putu veidošana, ne mazgāšana vairs nav iespējama.

 

Sagatavoja: Kristīne Juhņeviča, e-pasts kristine.juhnevica@lu.lv

Adaptēts no: “Uz praktisko dzīvi orientētas izpratnes veidošanās ķīmijā”. Tālākizglītības kursu materiāls ķīmijas skolotājiem. LU ĶF ķīmijas didaktikas centrs