MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU SASTĀVDAĻU PIERĀDĪŠANA: KOMPLEKSVEIDOTĀJI UN JONĪTI

Eksperimentu gaitā pēta mazgāšanas procesā notikušās ķīmiskās pārvertības, noskaidro un secina, kā notiek netīrumu atdalīšanās no auduma virsmas. Pēta arī ko biežāk izmanto mazgāšanas līdzekļos kā balinātājus.

Nepieciešams: 1

0,1% dzelzs(III) hlorīda šķīdums,

2% kālija rodanīda (vai amonija rodanīda) šķīdums,

destilēts (vai dejonizēts) ūdens,

šķidrs mazgāšanas līdzeklis,

veļas pulveris,

ūdens mīkstinātājs (piemēram, Calgon),

svari,

vārglāzes (50 mL),

mērcilindrs (50 mL),

mēģenes,

mēģeņu statīvi,

pipetes,

karotītes.

Darba gaita: 2

Mēģenē ~2 mL 0,1% dzelzs(III) hlorīda šķīduma, pievieno 1-2 pilienus 2% kālija vai amonija rodanīda šķīduma, lai iegūtu asinssarkano dzelzs(III) rodanīdu. Šķīdumam pa pilienam pievieno šķidro mazgāšanas līdzekli vai pieliek skalpeļa galu veļas pulvera vai ūdens mīkstinātāja. Šķīdumu saskalina un novēro tā atkrāsošanos

Metodiskās norādes: 3

Kompleksveidotājus un jonītus mazgāšanas līdzekļiem pievieno, lai no ūdens saistītu kalcija, magnija un pārejas metālu jonus. Parasti ūdenī nav daudz pārejas metālu jonu, taču tos ir svarīgi saistīt, lai tie katalītiski nesadalītu mazgāšanas līdzekļiem pievienotos balinātājus.

 

Sagatavoja: Kristīne Juhņeviča, e-pasts kristine.juhnevica@lu.lv

Adaptēts no: “Uz praktisko dzīvi orientētas izpratnes veidošanās ķīmijā”. Tālākizglītības kursu materiāls ķīmijas skolotājiem. LU ĶF ķīmijas didaktikas centrs