Mēness fāzes

Skolēni ar pašu izgatavotu modeli pēta Mēness fāzes.

Nepieciešams: 1

  • Papīra šķīvis,
  • flomāsters,
  • spoža galda lampa (bez abažūra),
  • maza, mazliet par tavu dūri lielāka bumbiņa,
  • tīra papīra lapa,
  • laiks (eksperiments ilgs veselu mēnesi, bet tam nevajadzēs vairāk kā dažas minūtes katru dienu).

Darba gaita: 2

  1. Noskaidro, kurā datumā sākas jauns Mēness. Šajā dienā sāc savu eksperimentu.
  2. Apzīmē 28 dienas uz papīra šķīvja ārējās malas. Šķīvja virsmu var sadalīt četrās daļās  un tās katru, savukart, – septiņās daļās. Eksperimenta sākumā izmanto par vadoni bumbiņas novietošanai. Sāc numurēt ar 0/28 un ej pretī pulksteņa rādītāja virzienam.
  1. Noliec lampu istabas malā pret vienu sienu. Pārliecinies, ka šī vieta un lampa būs viegli pieejama visu laiku, kamēr notiks eksperiments.
  2. Izslēdz istabā gaismu un ieslēdz lampu.
  3. Noliec šķīvi istabas vidū uz grīdas. Pavērs ar 0/28 apzīmēto dienu pret lampu.
  4. Nostājies pret to dienu , kuru pieraksti (sākot ar 0 un beidzot ar 28).
  5. Vērīgi ieskaties, kā uz bumbiņu spīd gaisma. Dienā, kas apzīmēta ar 0, nekāda apgaismojuma nevar būt, bumbiņai jāizskatās kā jaunam Mēnesim.
  6. Izveido uz papīra lapas tabulu, kas ataino bumbiņas apgaismojumu , un ļauj izsekot Mēness fāzēm mēneša garumā.
  7. Atkārto šo darbību 28 dienas pēc kārtas. Eksperimenta beigās tev jābūt 29 zīmējumiem (diena, kas apzīmēta ar 0, sakrīt ar 29.dienu), kas ataino Mēness fāzes.
  8. Salīdzini periodiski savus rezultātus ar patieso Mēness stāvokli naktī.

Metodiskās norādes: 3

Šajā eksperimentā ar zīmējumu, vērojumu palīdzību  un rokām modelē Sauli, Mēnesi un Zemi, un izseko Mēness fāžu veidošanos.

Zinātniskā koncepcija: Tas ir brīnums, ka pret Zemi vienmēr  pavērsta viena Mēness puse.  Mēness “tumšā puse” redzama tikai no kosmosa kuģa. Mēnesi mēs redzam vienīgi tāpēc, ka acs uztver tā atstaroto Saules gaismu.

Tā kā Mēness riņķo ap Zemi ( riņķojums ilgst gandrīz 29 dienas), viena tā puse arvien ir pavērsta pret Sauli. Taču tā nav viena un tā pati puse! Tā kā Mēness riņķo ap  Zemi, no pretējās puses mēs redzam 0 procentus, bet pret Zemi pievērsto pusi redzam līdz 100 procentiem. Šos procentus sauc par Mēness fāzēm.

Formāli Mēness fāzes tiek iedalītas tā: jauns Mēness (tas nav redzams), augošs Mēness (redzama labā mala), pilns Mēness (redzams viss Mēness), un dilstošs Mēness (redzama kreisā mala).

Reizi pa reizei jaunais Mēness šķērso līniju, kas savieno Zemi un Sauli, un iestājas Saules aptumsums.

Ne tik reti ir pilna mēness aptumsumi, Zemei nonākot starp Sauli un Mēnesi un metot uz to ēnu.

 

Eksperimentu ievietoja Dacīte Rozentāle, dacitere@inbox.lv

Adaptēts no Toms Robinsons ” Vislabākā eksperimentu grāmata. Krāj zināšanas! Aizraujoši eksperimenti bērniem” Apgāds “Kontinents”, Rīga, 2001; 90.-91.lpp.

Pilnveidoja: Ābels Vatuļins