1. Virve,
2. zīmulis,
3. papīrs,
4. 2 galvas apsēji.

1. Spēlētājus sadala 2 vienādās komandās, ne vairāk kā 8 spēlētāji katrā. Katrai komandai iedod zīmuli un piezīmju papīru.
2. Katrai komandai ļauj izvēlēties dzīvnieku – pazīstamu, bet kuru otra komanda nevarētu atpazīt uzreiz. Par dzīvnieku ir jāizdomā un jāuzraksta 6-8 apgalvojumi – interesanti fakti par dzīvniekiem, sākot ar vispārīgām pazīmēm, kas attiecas uz lielu dzīvnieku skaitu, piem., “Es dzīvoju mežā” vai “Man ir daudz kas kopīgas ar zēnu bez mugurkaula” un raksturojumam jākļūst arvien precīzākam, pamazām pārejot uz raksturīgākām pazīmēm, līdz beidzot nepārprotamam, kas ļauj otrai grupai noteikti pateikt, kāds dzīvnieks ir izvēlēts. “Man ir slaids melns ķermenis, kupla aste un gara balta strīpa gar maniem sāniem un asti. Es varu izsmidzināt slikti smakojošu šķidrumu, lai aizsargātos no uzbrucēja.”
3. Starp komandām uz zemes noliek auklu vai novelk līniju. Komandas nostājas ar seju viena pret otru gar līniju vai virvi. Minētāji pie līnijas, apgalvojumu teicēji – 50 cm no auklas.
4. 3,5 m  (? 15 soļus) aiz viduslīnijas katrai komandai novelk citu līniju, aiz kuras ir komandas māja. To var iezīmēt arī ar galvas apsēju. Pārliecinies, ka skriešanas laukumā neatrodas nekas bīstams.
5. Apgalvojumu teicēju komanda ieceļ vienu dalībnieku, kurš lasa apgalvojumus. Kad pirmais apgalvojums ir nolasīts, jebkurš no pretējās komandas var teikt minējumu. Tikai pirmais minējums tie ņemts vērā, ja izteikti vairāki. Neviens no apgalvojumu sniedzēju komandas drīkst skriet uz savām mājām, līdz apgalvojuma lasītājs nav pateicis “jā”. Minētāji mēģina notvert apgalvojumu teicēju komandu, pirms tā nav sasniegusi māju. Ja saka “Nē”, nekas nenotiek.
6. Komandas pēc kārtas uzdod vienu mīklu. Ar laiku spēlē spriedze pieaug, jo visi ir gatavi bēgt.

Izvēlas tādu apgalvojumu lasītāju, kurš skaļi var pateikt “Jā” vai “Nē”. Ja kāds sāk skriet nelaikā, to uz vienu apgalvojumu noraida no spēles laukuma. Dalībnieki šādi ātri mācās skriet tikai tad, kad sadzirdēts “Jā”. Visus atgriež sākuma stāvoklī un apgalvojumu lasa vēlreiz. Skaita pareizās atbildes, pirmo neņem vērā.

Skolēni ir līnijas vienā pusē, skolotāji – otrā pusē. Skolotāji lasa visus apgalvojumus vienu pēc otra, un skolēni min pēc katra apgalvojuma. Kad atbild pareizi un dzird skolotāju teikto “Jā”, skolēni cenšas noķert skolotājus, pirms tie sasnieguši savu māju. Iespēja saķert skolotājus rada īpašu līksmi skolēnos.

Adaptēts pēc J. B. Cornell. Sharing Nature: Nature Awareness Activities for All Ages. Nevada City, Crystal Clarity Publishers. 2015. Sagatavoja Jāzeps Logins

Pievienoja: Kristaps Freijs, epasts – k.freijs@inbox.lv