NĀTRIJA HLORĪDA NOTEIKŠANA PĒC MORA METODES

Metodes princips
Neitrālā vai bāziskā vidē (pH 6,3 –10) hlorīda jonus titrē ar sudraba nitrāta šķīdumu:
Cl- + Ag+ → AgCl ↓
Par indikatoru izmanto kālija hromātu, kas ekvivalences punktā veido sarkanbrūnas
nogulsnes:
CrO4
2- + 2Ag+ → Ag2CrO4 ↓

 

Darba uzdevums
1. Noteikt nātrija hlorīda masas daļu (%) buljona kubiņā
2.No iegūtajiem mērījumiem aprēķināt vidējo aritmētisko, standartnovirzi, relatīvo
standartnovirzi un drošības intervālu

Nepieciešams: 1

Svari, filtrpapīrs, piltuve, vārglāzes, koniskā kolba, titrēšnas iekārta (statīvs, birete, koniskās kolbas), dest.ūdens, AgNO3, 0,1 mol/L, K2CrO4, 10% šķīdums, Analizējamais buljona kubiņš

Darba gaita: 2

Ar precizitāti līdz 0,0001g nosver apmēram ¼ buljona kubiņa un to šķīdina destilētā ūdenī (lai labāk izšķīdinātu, destilēto ūdeni uzsilda). Ja nepieciešams, šķīdumu filtrē caur filtrpapīru.
10 mL dzidrā filtrāta ar pipeti pārnes koniskajā kolbā, pievieno 3 pilienus 10% kālija hromāta šķīduma un, enerģiski maisot, titrē ar sudraba nitrātu, līdz nogulsnēm parādās neizzūdoša sarkanbrūna krāsa.
Titrēšanu atkārto vēl divas reizes. Aprēķiniem izmanto vidējo izlietoto sudraba nitrāta tilpumu.

Metodiskās norādes: 3

Rezultātu aprēķināšana
Izmantojot titrēšanas rezultātus, aprēķina nātrija hlorīda masas daļu (%) buljona kubiņāю

 

Sagatavoja: Kristīne Juhņeviča, e-pasts kristine.juhnevica@lu.lv

Adaptēts no: Eiropas Sociālā fonda projekts “Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana, pieejams https://visc.gov.lv/profizglitiba/eksameni/dokumenti/projekts/kim_pke/prakse.pdf