Stikls no cukura

Ir redzēts, kā filmās plīst stikli, kad ar pudeli iesit pa galvu vai skrien pāri stikla lauskām. Agrāk šādās epizodēs izmantoja stiklu, kas izgatavots no cukura. Tagad parasti stiklu aizstāj ar polistirolu, kam salīdzinājumā ar cukura stiklu ir vairākas priekšrocības: tik viegli nedrūp, saplīstot veido lielākas lauskas, nešķīst ūdenī, vieglāk iekrāsot un izliet lielākās formās.

Nepieciešams: 1

  • Pārtikas cukurs 80 g;
  • destilēts ūdens 50 mL;
  • vārglāze, 200 mL;
  • stikla nūjiņa;
  • elektriskā plītiņa.

Darba gaita: 2

  1. Izšķīdina 50 mL destilēta ūdens tik daudz cukura, kamēr šķīdums kļūst viskozs, biezs (apmēram 80 g cukura).
  2. Karsē cukura šķīdumu līdz viršanai un lēni vāra, kamēr šķīdums kļūst biezs. Uzmanīgi, lai šķīdums nekļūst brūns!
  3. Atdzesē iegūto masu.
  4. Iegūst stiklveidīgu masu – “cukura stiklu”.

Metodiskās norādes: 3

Eksperiments iepriekš jāizmēģina. Ja karsēšanu pārtrauc par ātru, tad cukurs atgriežas savā sākotnējā kristāliskajā formā un masa kļūst atkal balta, nedzidra. Ja eksperiments izdodas labi, cukura stiklveida masa saglabājas ilgi, taču pēc pusgada tomēr kļūst blāva.

Cukura šķīdumu var iekrāsot ar pārtikas krāsvielām, iegūstot krāsainu “cukura stiklu”. Pēc šāda principa ražo daudzas karameles un cukura vati. Ražošanas procesā cukurs tiek izkausēts precīzi noteiktā temperatūrā.

 

Sagatavoja: Kristīne Juhņeviča, e-pasts kristine.juhnevica@lu.lv

Adaptēts no: “Uz praktisko dzīvi orientētas izpratnes veidošanās ķīmijā”. Tālākizglītības kursu materiāls ķīmijas skolotājiem. LU ĶF ķīmijas didaktikas centrs