• Butanols-2, 2 ml;
• 2-metilpropanols-2, 2 ml;
• 2-metilpropanols-1, 2 ml;
• nātrija hidroksīds, 2 M;
• sērskābes šķīdums, 1 M, 1 ml;
• joda šķīdums, 10 %;
• kālija dihromāta šķīdums, 0,1 M;
• karstumizturīgas mēģenes, 6 gab;
• mēģeņu statīvs;
• mMēģeņu turētājs;
• vārglāze, 250 ml;
• elektriskā plītiņa;
• aizsargbrilles.

Jodoforma reakcija

1. Iepilina mēģenē 6 pilienus analizējamā spirta.
2. Pievieno 1 ml joda šķīduma.
3. Pievieno maisījumam pa pilienam  nātrija hidroksīda šķīdumu līdz joda brūnais krāsojums izzūd.
4. Novēro dzeltenu nogulšņu veidošanos, ja jodmetāna reakcija ir pozitīva.
5. Atkārto reakciju ar citiem butanola izomēriem.

Spirtu oksidēšana ar dihromātu skābā vidē

1.  Ielej mēģenē 1 mL atšķaidītas sērskābes.
2. Ievieto mēģeni karsta ūdens vannā.
3. Pievieno sērskābes šķīdumam trīs pilienus kālija dihromāta šķīduma un piecus pilienus analizējamā spirta.
4. Novēro zaļas krāsas veidošanos, ja notiek spirta oksidēšanas reakcija.
5. Atkārto reakciju ar citiem butanola izomēriem.

Eksperimenta mērķis ir zināšanu konstruēšana par spirtu ķīmiskajām īpašībam.

Nepieciešamās priekšzināšanas:

Kas ir pirmējie, otrējie, trešējie spirti? Spirtu nosaukumu veidošana.

Skolēni eksperimenta rezultātus apkopo tabulā.

Pirmējiem spirtiem būs raksturīga tikai oksidēšanās reakcija.

Otrējiem spirtiem būs raksturīga gan oksidēšanās, gan jodmetāna reakcija.

Trešējiem spirtiem nenotiks neviena no abām reakcijām.

Vēlams skolēnus vispirms virzīt uz secinājumu, ka oksidēt var pirmējos un otrējos spirtus. Uz tāfeles demonstrēt abu spirtu oksidēšanas reakcijas. Uzzīmēt trešējā spirta struktūru un aicināt skolēnus piedāvāt pieņēmumus, kāpēc trešējos spirtus nevar oksidēt.

Nobeigumā skolēni jāiepazīstina ar jodoforma reakcijas vienādojumu un to, ka tas raksturīgs gan otrējiem spirtiem.

Eksperimentu iespējams attīstīt kā pētniecisko darbu – spirtu kvalitatīva noteikšana dažādos produktos.